Aktuāli

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns par tikšanos ar premjeru Māri Kučinski

Aktuāli

Latvijas valsts parāds atkal pieaudzis un pietuvojies vēsturiski augstākajam līmenim

Latvijā saslimstība ar difteriju augstākā Eiropā; revakcinējas tikai 65% pieaugušo

Pret lipīgo difteriju revakcinējas tikai 65% pieaugušo

Saslimstība ar difteriju Latvijā jau vairākus gadus ir pati augstākā Eiropas Savienībā (ES), un pēdējos desmit gados miruši 13 ar šo slimību saslimuši cilvēki, no kuriem viens - bērns. Ārsti atgādina, ka no saslimšanas var pasargāt tikai savlaicīga un regulāra vakcinācija, ko apmaksā valsts, taču neviens no šiem cilvēkiem nebija vakcinēts.

Statistikas dati liecina: katrs desmitais pusaudzis pabeidz skolu un uzsāk pieaugušo gaitas bez pietiekamas aizsardzības, taču pieaugušie revakcinējas vēl retāk. Tāpēc Slimību profilakses un kontroles centrs uzsāk informatīvo kampaņu "Pasargāts, jo vakcinēts!"

Pēdējos desmit gados Latvijā ar difteriju saslimuši 133 cilvēki, savukārt citās ES dalībvalstīs kopā 171, tātad gandrīz puse gadījumu saistīta ar Latviju.

Lai arī tā ir melnā topa pirmā vieta, ir arī labā ziņa – Latvijā saslimstība samazinās. Tomēr pieredze rāda, ka nav izslēgti līknes kāpumi. Eiropā tie lielākoties saistīti ar migrāciju - patvēruma meklēšanu. Taču tas nav Latvijas stāsts, jo ar difteriju saslimst vietējie, un desmit gados zaudētas 13 dzīvības.

Turklāt sevi var pasargāt – ir jāvakcinējas, un vakcīna ir pilnībā valsts apmaksāta, saka Jurijs Perevoščikovs no Slimību profilakses un kontroles centra. „Vakcinācijas kalendārs paredz sešas potes bērniem bērnu vecumā, savukārt pieaugušajiem ik pēc desmit gadiem vajadzētu veikt vakcināciju. Kāpēc tas ir nepieciešams? Tāpēc, ka vakcīnas, kas izraisa imunitāti, efekts ar laiku samazinās. Imunitāte darbojas nevis pret baktēriju, bet pret indi - toksīnu, ko izdala baktēriju," saka Perevoščikovs.

Difterija ir ļoti lipīga un dzīvībai bīstama infekcijas slimība, kas izplatās gaisā pilienu ceļā. Viens saslimušais vai nēsātājs sadzīves kontaktos, piemēram, runājot, šķaudot, klepojot, var inficēt sešus septiņus cilvēkus. Ne visi saslimst, daudziem ir imunitāte. Tomēr epideomiologi uzsver, ka bērnībā iegūta imunitāte mazinās, tāpēc atkārtoti jāvakcinējas.

Bērnu vecumā vakcinēšanas aptvere ir pietiekami laba – tikai aptuveni 5% bērni līdz divu gadu vecumam nav vakcinēti pret difteriju. Salīdzinot ar vakcīnu pret, piemēram, vējbakām vecāki retāk paraksta potēšanās atteikumu, tomēr 2%-3% ir kategoriski pret.

„Tā ir tāda modes lieta mums laikam jau, jo sevišķi tie, kas izlasa internetā, dažādos preses izdevumos vai viens otram pastāsta neprofesionālas ziņas, mītus,” Bērnu slimnīcas bērnu infektoloģe Dace Zavadska aicina vecākus pirms lēmuma pieņemšanas tomēr parunāt ar profesionāļiem. Sliktāki vakcinācijas aptveres rādītāji ir pusaudžiem 14 gadu vecumā – vakcinēti pret difteriju nav deviņi procenti.

„Pusaudži, ja vien viņi neslimo, viņi var arī neaiziet pie ģimenes ārsta. Ja mums nav sistēmas, kas atgādina pacientam vai vecākiem, ka jāsaņem kārtējā revakcinācija, tad tas aizmirstas, ne vienmēr tas ir ļaunprātīgi. Ja mums būtu uz skolu bāzes izveidota atgādinājuma sistēma, tas būtu diezgan efektīvi, kā tas ir citās valstīs," saka Zavadska.

Ja pusaudzis 14 gadu vecumā nav saņēmis kārtējo vakcīnu, viņš pieaugušo dzīvē ieiet bez pietiekamas aizsardzības pret šo slimību, uzsver Perevoščikovs. „Tāpēc šeit nepieciešamas papildu iniciatīvas arī no ģimenes ārstu puses, lai šie bērni tomēr būtu sasniegti ar vakcināciju," norāda Perevoščikovs.

Pieaugušie pret revakcināciju, kas jāveic ik pēc desmit gadiem vai riska grupām biežāk, attiecas vēl paviršāk. Aptvere ir vien 65%, liecina ģimenes ārstu dati. Turklāt sliktākie rādītāji ir Rīgā – 46%.

„Tur arī ir sociālie faktori, zināmā mērā darbojas tieši sociālā vide, sociālie tīkli, ko cilvēki apmeklē, dod arī dažreiz pretrunīgus un dezinformējošus datus par to, kāda ir nozīme vakcinācijai," sacīja Perevoščikovs.

Tāpēc informatīvajā kampaņā „Pasargāts, jo vakcinēts” centrs vērsīsies personīgi pie katra ģimenes ārsta, kura vakcinācijas aptvere ir zem 50%. Tādi Latvijā ir 300 ģimenes ārsti, vairākums Rīgā un Pierīgā. Taču ko par Rīgas rādītājiem saka ģimenes ārsti?

„Pašreizējā momentā lielākoties pieraksti ir pilni, un mēs dzēšam ugunsgrēku. Ir akūtas saslimšanas," norāda ģimenes ārsts Andris Baumanis, kurš strādā Rīgā. 15 minūšu vizītes laiku viņš sauc par pārāk īsu, lai paspētu izrunāt arī visus profilakses jautājumus.

„Ar lielāko varbūtību motivācija lauku rajonos, kur vairāk jāstrādā fiziski, kur ir lielāks traumatizācijas risks, stingumkrampju dēļ cilvēki biežāk veic šo vakcināciju," pauž Baumanis. "Šī vakcīna vienlaikus ir pret difteriju un stingumkrampjiem. Otrkārt, Rīgā ir ļoti daudz tā saucamās izbraukumu vakcinācijas, kur vakcinācijas centrs izbrauc un veic izbraukumu vakcinācijas. Tad ģimenes ārstam reizēm nav pilnas informācijas par to, kurā laikā un kur šī vakcinācija veikta," saka ģimenes ārsts.

Kampaņā Slimību profilakses un kontroles centrs īpašu vērību sola pievērst tiem, kas pieaugušo vidū slimo visvairāk - sociāli nepasargātajiem cilvēkiem, vientuļiem, senioriem un patversmju iemītniekiem. Tāpat arī atgādinās par revakcināciju pašiem mediķiem, jo viņi nevakcinējas daudz biežāk kā pārējie iedzīvotāji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt