Pirmā velojosla Rīgā raisa plašas diskusijas

Kopš sākts ierīkot jaunas velojoslas Rīgas centrā Elizabetes ielā, interneta vidē sākušās karstas diskusijas par to, cik jēdzīgi vai pareizi tas notiek.

Gadiem daudzi ir sūkstījušies, ka Rīga ir velosipēdistiem nedraudzīga. Riteņbraucēju kļūst arvien vairāk, bet iespēja pārvietoties lielākoties ir vai nu kopā ar automašīnu plūsmu, vai pa ietvi.

2014.gadā ir divkāršojies nelaimju skaits, kas notikušas, velosipēdistiem saduroties ar gājējiem. Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņas centrs") pavasarī paziņoja, ka viņš ir nolēmis šim jautājumam pievērst uzmanību un Rīgā ir gaidāma velo revolūcija.

Taču Rīgas padarīšana par draudzīgāku riteņbraucējiem nozīmē lielākas neērtības autovadītājiem.

Tam, ka velojoslas Rīgā vajadzīgas, piekrīt visi Latvijas Radio raidījuma "Krustpunktā" uzrunātie speciālisti. Latvijas Automoto biedrības (LAMB) prezidents Juris Zvirbulis skaidro, ka viens no drošas braukšanas priekšnosacījumiem ir nodalītas plūsmas automašīnām, divriteņiem un gājējiem - kad katram būs sava pārvietošanās josla, drošība būs visaugstākajā līmenī.

Runājot par velojoslu izveidi, Zvirbulis uzskata, ka Lāčplēša ielā, kur paredzēts uz brauktuves nodalīt joslu velosipēdistiem, administratīvā veidā notiks satiksmes transporta ierobežošana iebraukšanai centrā.

Arī Elizabetes ielā velojoslu varētu nodrošināt atsevišķos posmos uz trotuāra rēķina, citur mainot mašīnu stāvēšanas veidu, uzskata LAMB prezidents, kurš novērojis, ka, samazinoties vietām, kur mašīnas var braukt, tās vairāk stāv un piesārņo vidi.

Rīgā ir iespējas visur uzbūvēt velojoslas. Jautājums, vai visur tās ir vajadzīgas, raidījumā "Krustpunktā" pavēstīja arhitekts un jauno velojoslu idejas autors Toms Kokins, kurš uzskata, ka Rīga šaura šķiet tikai autovadītājiem.

Vajadzētu kritiski paraudzīties uz esošo situāciju, jo Rīgā daudzviet autojoslas ir platākas, nekā pieļauj normatīvi, sacīja velojoslu projekta autors, piebilstot, ka, rūpīgi plānojot, varētu atrast vietu veloceliņiem.

Sarunas noslēgumā viņš bilst, ka jārisina problēmas būtība, lai pašvaldība vispirms izvēlētos sakārtot situāciju uz tiltiem, piemēram, uz Vanšu tilta, un nodrošinātu loģisku satiksmi galvenajos virzienos. Nevar izveidot pirmo velostruktūru sekundārās ielās un cerēt, ka tas visu atrisinās, saka arhitekts Kokins.

Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis Jānis Andiņš atturīgi vērtēja vēlmi velojoslas nodrošināt uz ietves rēķina, skaidrojot, ka tikai retā vietā Rīgas ietves ir pietiekami platas, lai atvēlētu divus metrus gājējiem un pusotru metru velosipēdistiem. Velokustības nodrošināšana uz ietves nav droša. Viņš arī norādīja, ka tiltu rekonstrukcija ir dārga, un tur izveidot velojoslas būs problemātiski. Vienlaikus Jānis Andiņš norādīja, ka Rīgas dome turpinās ierīkot veloceliņus.

Katrs autovadītājs, kurš pārsēžas uz velosipēda, ietaupa līdzekļus un padara tīrāku vidi, sacīja Valsts tiesu ekspertīžu biroja vecākais eksperts Oskars Irbītis, kurš domā, ka viss ir kārtībā, ja, pateicoties velojoslai, tiešām samazinās automašīnu plūsma. Šobrīd Rīgā brutāli uz autovadītāju rēķina kādu daļu atvēl velosipēdistiem un paveiktā efektivitāte ir salīdzinoši maza. Tas nav pamatots solis no satiksmes drošības viedokļa un potenciāli veicina vēl vairāk negadījumus, raidījumā "Krustpunktā" teica Irbītis.

Tikmēr daudzi velosipēdisti izvēlas braukt kopā ar mašīnām arī vietās, kur ir ierīkoti veloceliņi. Tas tiekot darīts, jo daudzviet nobrauktuves ir nekvalitatīvas un augstas.

Viss Latvijas Radio raidījuma "Krustpunktā" ieraksts par jaunajām Rīgas velojoslām. Raidījumā piedalījās Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāvis Jānis Andiņš, arhitekts un jauno velojoslu idejas autors Toms Kokins, Latvijas Automoto biedrības prezidents Juris Zvirbulis un Valsts tiesu ekspertīžu biroja vecākais eksperts Oskars Irbītis.

Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums "Zebra" novēroja, ka Elizabetes ielas velojosla pagaidām netiek izmantota, tikmēr automašīnām atvēlētā ielas daļa kļuvusi šaurāka un lēnāka.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) kvalifikācijas daļas vadītājs Juris Teteris skaidroja, kam priekšroka krustojumos, pārvietojoties pa ielu ar velojoslu. Braukšanas shēma ir līdzīga tai, kad uz ielas atsevišķa josla paredzēta sabiedriskajam transportam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti