Neskatoties uz to, ka Vairoga ielas pārvada stikla siena aplīmētā ar plēsīgu putnu siluetiem, ir nepieciešams efektīvāks veids, kā putniem palīdzēt izvairīties no sadursmes, un tas būtu jāņem vērā, jau projektējot pilsētas būves, secinājuši ornitologi. Problēmu šogad Rīgas Dome iecerējusi risināt, aplīmējot ap 500 metru garo pārvada sienu ar krāsainu līmplēvi. Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš stāsta, ka kopumā plānots iztērēt aptuveni divarpus tūkstošus latu.
„Šis darbs sastāv no tehniskā zīmējuma izvēles, plēves izgatavošanas un uzlīmēšanas. Tiks veikts arī zinātniskais darbs - ornitologi vēros putnus, vai tie maina savu trajektoriju un vai zem šī pārvada ir atrodami putnu līķi arī pēc jaunās plēves uzlīmēšanas. Ja ornitologi izdarīs secinājumus, ka tas pasargā putnu dzīvības, tad nākamais solis būs uzlīmēt šo plēvi objektos arī citviet Rīgā,” par iecerēm stāsta Kļaviņš.
Jau pērn Rīgas iedzīvotāji Vairoga ielas pārvada apkārtnē sūdzējās, ka jaunās stikla barjeras veicina putnu bojāeju pilsētā. Tādēļ Latvijas Ornitoloģijas biedrība rudenī veica pārbaudi un patiešām šajā vietā atrada pēc ietriekšanās stiklā bojā gājušos putnus. Lielākoties tie bijuši meža strazdi un sīkie zvirbuļveidīgie putni.
„Putns šo stiklu neredz, ja tas ir caurspīdīgs, tāpat viņš to uztver kā telpas turpinājumu, īpaši, ja tur atspīd kādi apkārtējie koki vai krūmi. Putns droši lido tur iekšā un notiek sadursme. Tur var līmēt, vienalga ko - kaķus, cilvēku galvas vai plēsīgos putnus. Normāli būtu, ja attālums starp šiem siluetiem būtu daži centimetri, bet, ja atsevišķi silueti izmētāti pa visu virsmu, putnam tas neizraisa nekādas asociācijas ar briesmām vai brīdinājumu,” skaidro ornitologs Rolands Lebuss.
Ornitologs norāda, ka pasaulē pētnieki atklājuši arī modernākas tehnoloģijas kā, piemēram, virsma, kas atstaro ultravioleto gaismu, jo putni atšķirībā no cilvēkiem redz šo gaismu un izvairās. Līdz ar to barjera izskatās pēc parasta stikla un nebojā ainavu, taču šāds risinājums esot dārgs. Tāpēc Latvijā šobrīd putnu pētnieki eksperimentēs ar citām, vienkāršākām metodēm.
„Galvenais, padarīt to virsmu putnam „saprotamu” – ka tas ir šķērslis. Tās var būt svītras, ir populāri likt arī kādas horizontālas vai vertikālas, biezas svītras nelielā attālumā. Jeb stikls jāliek pareizā leņķī, lai tas atstaro. Patiesībā tas viss nav sarežģīti un, ja to dara sākumā, tas sanāk lētāk nekā atrast risinājumu, kad būves konstrukcija jau tapusi,” saka ornitologs.
Vidēji gadā šādi bojā varētu iet vairāk kā simt putnu. Taču Lebuss pārliecināts, ka problēmu aktuālāku padara fakts, ka Vairoga ielas pārvads ir tikai viena neliela virsma, taču putni iet bojā, atsitoties arī pret citām stikla barjerām un konstrukcijām uz ēkām visā pilsētā.
