Studente visas Rīgas strūklakas apsekoja septiņas reizes. Kvalitātes analīzes uzrādīja, ka hlors nav nevienā no strūklakām un ūdens temperatūra ir augstāka par +20 grādiem. Tas savukārt var veicināt to, ka strūklakās var atrasties infekciju izraisītāji.
„Strūklakās var būt iespējami kādi infekciju izraisītāji, piemēram, leģionāru slimības izraisītāji, entero vīrusi infekcijas un vēl dažādas. (..) Ja nav sastopami dezinfekcijas līdzekļi, kā arī ūdens apmaiņa ir minimāla, tad, jā, tur var būt šie izraisītāji,” skaidro Krauze.
Tajā pašā laikā viņa norāda – diez vai Rīgā ir konstatēts kāds saslimšanas gadījums.
Citās valstīs gan šādi gadījumi bijuši, pat cilvēku nāve.
Atsaucoties uz pašvaldības informāciju, Krauze stāsta, ka Rīgā strūklakās mēdz mazgāties bezpajumtnieki, turklāt arī dzert šo ūdeni. Tāpat strūklakās mēdz peldināt suņus, kuru spalva savukārt aizsprosto filtru, un tas ietekmē kopējo ūdens kvalitāti.
Krauzes ieskatā Rīgā vajadzētu vadlīnijas strūklaku apsaimniekošanai, lai varētu sasniegt labu ūdens kvalitāti tajās. Tāpat citviet pasaulē tiek uzstādītas automātiskās dezinfekcijas sistēmas, kas uztur nepieciešamo vielu daudzumu.
Tikmēr Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta vides pārvaldes Vides objektu apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Māris Stabulnieks norāda, ka nekādi normatīvie akti neliedz cilvēkiem kāpt un bradāt strūklakās.
Rīgā strūklakas tiek apsekots katru dienu, novērtēts to stāvoklis, tostarp ūdens kvalitāte. Rīgas pašvaldībai gan nav modernu iekārtu tās noteikšanai. „Mēs mēģinām ar aci noteikt, vai ūdenim ir jāpieliek kāda ķīmija. Praktiski mēs izmantojam tikai divus veidus: „Melpool” tabletes, kas domātas ūdens dezinfekcijai, kas stabilizē hlora līmeni un darbojas kā pretaļģu līdzeklis, un ir pretaļģu šķidrums „Aqua”. Tas gan ir kaitīgs augiem un zivīm,” skaidroja Stabulnieks.
Kopumā Rīgas pašvaldība apsaimnieko 11 strūklakas, kas darbojas jau pašlaik, un drīzumā būs vēl divas strūklakas: Ziedoņdārzā būs jauns bradājamais baseins un Grīziņkalna parkā tas jau strādā. Bradājamās strūklakās nav ierīces, kuras ar sabojāt staigājot, taču citās strūklakās ir elementi, kurus iespējams sabojāt. Tāda, piemēram, ir strūklaka pie Kongresa nama, kurā ir pakāpieni ar sprauslām, no kurām ārā nāk ūdens strūklas, skaidro pašvaldības pārstāvis.
Savukārt, ja strūklakai tiek pielietas putas, tad ūdeni no tās nākas izlaist, iztīrīt baseinu un tad no jauna piepildīt ar ūdeni, stāsta Stabulnieks.
