Jaunākajā ziņojumā par Baltijas jūras rīcības plāna izpildi – neviena no valstīm, kuru Baltijas jūra apskalo savus solījumus nav pildījusi. Tomēr trīs valstis – Latvija, Lietuva un Krievija – savos solījumos ievērojami atpaliek no iepriekš solītā.
Pirms sešiem gadiem vides ministri no deviņām Baltijas jūras piekrastes valstīm parakstīja Baltijas jūras rīcības plānu. Plāna mērķis bija glābt Baltijas jūru, apvienojot reģiona spēkus un izvirzot konkrētas darbības, kas katrai valstij jāveic, lai sasniegtu labu Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli līdz 2021. gadam.
Fonds norāda, ka tā veiktais pētījums liecina ne tikai par neturētiem solījumiem, bet arī nepārskatāmu un nepareizu atskaitīšanās sistēmu.
„Situāciju vēl absurdāku padara fakts, ka Baltijas jūras reģions ir viens no bagātākajiem reģioniem pasaulē; cilvēki ir labi izglītoti un Baltijas jūras ekoloģiskās situācijas uzlabošanai ir gan sabiedrības, gan politiskais atbalsts,” norāda Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras programmas vadītājs Ingus Purgalis.
Fonds norāda, ka programma ir ieviesta neveiksmīgi, jo parasti ir aplūkots tikai vides aspekts. Tomēr ne mazāku uzmanību būtu jāpievērš ekonomiskajam un sociālajam aspektam.
Atveseļojot Baltijas jūras ekosistēmu, līdz 2030. gadam būtu iespējams izveidot 550 000 jaunas darba vietas un palielināt reģiona pievienoto vērtību par 32 miljardiem eiro gadā, lēš fonds.
