Krustpunktā

Studijā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

Krustpunktā

Nedēļas aktualitātes komentē žurnālisti

Diskusija: Kā risināt samilzušās problēmas veselības aprūpē?

NMPD samazinājies izsaukumu un palielinājies konsultāciju skaits

Cilvēki uz pārmaiņām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbā reaģējuši ātrāk nekā politiķi - samazinājies izsaukumu skaits un palielinājies konsultāciju skaits, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" teica NMPD direktore Liene Cipule.

Viņa stāstīja, ka ir zvanītāji, kuri uzreiz saka - vēlas konsultāciju par to, kādā veidā iespējams saņemt veselības aprūpes pakalpojumu. "Mēs saprotam, ka nevaram uzlikt uz sabiedrību tādu slogu, ka viņi nezina, kur vērsties pie palīdzības, nesaņemot laicīgu konsultāciju. Joprojām 50% no izsaukumiem nav neatliekamie izsaukumi. Lai mēs varētu sniegt pakalpojumu, mums pašiem ir jāstrādā - vedam darbiniekus no citiem reģioniem, lai iedzīvotājiem nav jācieš," stāstīja Cipule. NMPD vadītāja arī informēja, ka dienests sācis profilēt brigādes, ņemot vērā atšķirības starp izsaukumu nozīmīgumu.

Tikmēr tiesībsargs Juris Jansons pauda uzskatu, ka situācija ar NMPD apliecina, ka kaut kur nedarbojas primārās veselības aprūpes posms, jo cilvēki ir apjukuši un nezina, kādos gadījumos var iztikt bez NMPD izsaukšanas. Tādējādi uz dienestu tiek novirzīts ievērojams slogs. Savukārt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride norādīja, ka nepieciešams mainīt to domāšanu, kas bijusi pirms vairākiem gadiem, kad dienests saukts par ātro palīdzību. NMPD galvenais darbs ir palīdzības sniegšana dzīvībai bīstamos apstākļos.

KONTEKSTS:

Novembra sākumā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) izsludināja ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā, jo dažu dienu laikā atlūgumus uzrakstīja 15 darbinieki. Mediķi nav apmierināti ar zemo atalgojumu, neskaidrību ar algu palielināšanas iespējām nākamgad un virsstundu apmaksu.

Ārkārtas situācija nozīmē, ka NMPD Rīgas reģionā varētu atteikt izsaukumus, kas neapdraud cilvēka dzīvību un veselību.  Situāciju sarežģī neskaidrība ar mediķu algu palielināšanos no nākamā gada.

Satversmes tiesa lēmusi, ka Ārstniecības likumā noteiktā mediķu pagarinātā normālā darba laika atalgojums neatbilst Satversmē noteiktajam vienlīdzības principam. Tiesas spriedums nozīmē to, ka no nākamā gada 1. janvāra mediķiem tāpat kā visiem strādājošajiem par virsstundu darbu pienākas taisnīga atlīdzība jeb dubulta samaksa. Lietu bija ierosinājis tiesībsargs.

Darba likums par virsstundām paredz maksāt dubultā. Taču mediķiem krīzes laikā 2009. gadā virsstundas tika pārdēvētas par pagarināto normālo darba laiku, un samaksa bija tikai nedaudz lielāka par pamatlikmi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti