Okeāni un jūras ir milzīgi atjaunojamās enerģijas avoti. Šobrīd turpina attīstīties tehnoloģijas, kas ļautu enerģijas iegūšanai izmantot viļņu un plūdmaiņu jeb paisuma un bēguma spēku, kā arī ūdens temperatūras un sāļuma svārstības.
Pētījumi liecina, ka videi draudzīgā okeāna enerģija varētu aizņemt pat 78% no visa ES energopatēriņa pēc 15 gadiem.
Tādēļ Eiropas Komisija (EK) šonedēļ nāca klajā ar rīcības plānu, lai atbalstītu jūras enerģētikas attīstību. Tā pamatā ir ES Okeāna enerģijas forums. Kā uzsver jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki, tas vajadzīgs, lai visas iesaistītās puses savestu kopā. „Okeāni var būt droši un uzticami enerģijas avoti. Ar tiem mēs varam uzlabot visas Eiropas Savienības energoapgādes drošību. Tādēļ mēs izveidosim Okeāna enerģijas forumu, kurā piedalīsies visas iesaistītās puses - industrija, investori un valdības. Mēs apspriedīsim visus iemeslus, kas pagaidām bremzē šī sektora attīstību,” norādīja Damanaki.
Problēmu okeāna enerģētikas attīstībā ir daudz. Tehnoloģijas ir ļoti dārgas. Nav arī infrastruktūras, piemēram, pieslēgumu energotīkliem un ostām. Tomēr EK cer, ka līdz 2017. gadam forums būs devis rezultātu.
Enerģiju no viļņiem varētu iegūt arī salīdzinoši mierīgajā Baltijas jūrā. Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Ansis Avotiņš stāsta, ka viļņu augstums Latvijas rietumu piekrastē ir pietiekami liels, lai no tiem iegūtu enerģiju.
„Mēs runājām vispār, kādu enerģiju vilnis varētu nest. Mēs rēķinājām, un sanāca 54,1 kilovats. Tas ir tas, cik varētu būt absorbējamā jauda viena perioda laikā. Tas nenozīmē, ka mēs visu šo jaudu varam paņemt. Ir daudzi dažādi faktori, kas to ietekmē,” klāsta pētnieks.
Zinātnieks akcentē, lai gan jauda esot pietiekama, tomēr tie ir tikai teorētiski dati. Pagaidām nav veikti praktiski eksperimenti ar ģeneratoriem Latvijas piekrastē, jo tam trūkst naudas. Skatoties nākotnē Avotiņš gan atzīst, okeāna enerģijai ir liels potenciāls. „Vai tas tiešām būs vienīgais enerģijas ieguves veids? - es domāju, ka nē. Katrs enerģijas ieguves veids tomēr jāskatās, cik tas izmaksā patērētājam - vai tas ir lēti, vai tā konstrukcija kaut ko maksā. Bet es domāju, ka jā, ir segmenti, kur tam ir liels potenciāls,” norāda Avotiņš.
Ar okeāna enerģiju EK ilgtermiņā vēlas samazināt oglekļa izmešus. Izteikta cerība, ka okeāna enerģijas komercializācija radīs tūkstošiem jaunu darba vietu un kļūs par Eiropas industrijas veiksmes stāstu.
