Iepriekš vēstīts, ka šo tikai 2008.gadā atklāto pilskalnu Bebrenes pagastā, izpostījuši meža cirtēji. Pilskalns izzāģēts un tam brutāli pārbraukts pāri ar smago traktortehniku.
"Šeit bija pilskalna nogāze, uz kuras kādreiz bija redzama viena no terasēm, kas šim pilskalnam, iespējams, kādreiz ir bijusi. Šobrīd, kad šeit ir pārbraukts vairākas reizes ar lielo meža tehniku, no terases praktiski vairs neko nevar redzēt," notikumu vietā rāda Daugavpils universitātes Ģeogrāfijas katedras docents Dāvis Gruberts.
Dāvis spriež, ka pilskalna zelta laiki varētu būt bijuši pirms aptuveni diviem tūkstošiem gadu, kad to apdzīvojušas Baltu ciltis. Runa varētu būt par bronzas laikmeta periodu. Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti" kopā ar docentu Grubertu ļoti ātri pilskalna teritorijā atrod sīkas māla lauskas, kas pierāda - šeit tiešām kādreiz dzīvojuši cilvēki.
"Ir! Tikai ļoti mazs fragmentiņš," demonstrē Dāvis: "Tā ir sena poda lauska, kas ir gatavota no māla, kurā ir kvarca zvirgzdi, graudiņi iekšā."
Pēc iepriekšējā raidījuma "Vides fakti" sižeta, apkārt pilskalnam izcirstais mežs ir izvests. Izrādās, to varēja izdarīt neizbraukājot vēstures objektu.
"Beidzot viņi ļoti labi atrada ceļu, pa kuru var izvest mežu, nebraucot pāri pilskalnam. Tas nebija tik briesmīgs, kā viņi sākumā stāstīja, ka tur varēs iekrist Bebru dīķī un ka tā tehnika tur noslīks. Ļoti mazas pūles bija vajadzīgas, lai ceļu uztaisītu un pa turieni arī vestu mežu laukā," pastāstīja Bebrenes pagasta pārvaldes vadītāja Benita Štrausa.
Diemžēl sazāģētie baļķi no vietas, kur kādreiz slējušās koka ēkas, šobrīd stāv neskarti un nevienam nevajadzīgi. Un nav skaidrs, kad un vai vispār šie posta darbi tiks sakopti. Tā kā Valaiņu pilskalna izciršanai netika dota atļauja, Valsts meža dienests (VMD) zemes īpašniecei Zaigai Čamanei piemēros soda naudu.
Arī pašvaldība vēlas no šīs kundzes iekasēt sāpju naudu.
"Novada administratīvā komisija viņai ir aizsūtījusi aicinājumu ierasties uz komisijas sēdi, bet viņa ir atbildējusi ar vēstuli, ka uz šo sēdi viņa nevar ierasties un ka visas pretenzijas vajag virzīt pret meža izstrādātājiem," sacīja Bebrenes pagasta pārvaldes vadītāja Štrausa.
Kad jācērt mežs un jāpelna lielā nauda, visi ir gudri, bet, kad jāuzņemas atbildība, sākas pirksta rādīšana vienam uz otru. Gala pasūtītājs izcirstajam zāģmateriālam ir uzņēmums "AGA Skog", iepriekš jau informēja raidījums "Vides fakti".
Uzņēmuma pārstāvis kameras priekšā solījās postažu sakopt, taču vēlāk Jānis Grīva atkāpies no iepriekš paustajiem solījumiem.
"Es jums nemeloju, es vienkārši izanalizēju līguma punktus. (...) Kāpēc man vienam pašam ir jāuzņemas atbildība par to, kas nav minēts no pārdevēja puses? Izanalizējot visas izmaksas, tas ir ļoti dārgs pasākums, un es viens pats neuzņemšos atbildību (...), jo man līgumā pilnīgi nekas nav minēts par pilskalnu," telefonintervijā pavēstīja SIA "AGA Skog" pārstāvis Jānis Grīva.
Pilskalna izzāģēšanas iemesls slēpjas apstāklī, ka meža cirtēji nav tikuši informēti no pasūtītāja puses par liegumu to darīt.
Tas savukārt nozīmē, ka valsts, visticamāk, nepietiekami regulē un uzrauga šo cilvēku darbu, ja jau kāds var kaut ko nezināt un mežā brutāli doties ar zāģi rokās. Diemžēl Zemkopības ministrijas (ZM) augsta līmeņa ierēdņa citāts raksturo valsts politiku par to, vai kaut kas kontroles mehānismā būtu jāmaina.
"Tas pārkāpums, kas tur tika izcirsts, bija izcirsti atsevišķi koki pievešanas ceļam, kas nebija atļauto koku sarakstā," sacīja ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
Uz iebildumu, ka izcirsts ir viss pilskalns, ZM ierēdnis atbildēja: "Ja mēs runājam par pilskalniem vēsturiski, tad pilskalni bija pliki un tuvākā apkārtne bija plika vienkārša iemesla dēļ - tāpēc, ka pilskalns bija apbūvēts, tam bija riņķī žogs un pārējā apkārtne speciāli tika izcirsta plika, lai redzētu vai ienaidnieks netuvojas."
"To mēs nevaram zināt," domā Dāvis Gruberts: "Ja tas bija kā slēptuve mežā, tad drīzāk gan, ka visapkārt koki bija."
Ministrijas ierēdnis savos uzskatos varētu būt maldījies, iespējams, viņš kļūdās arī jautājumos par to, ka meža cirtēju darbs nav stingrāk jāuzrauga. Atbildīgās institūcijas neuzskata, ka šādas firmas vajadzētu licencēt un gadījumos, ja tiek konstatēti nopietni pārkāpumi, licence tiktu atņemta.
"Viens likuma pārkāpums jebkurā gadījumā ir diezgan diskutabls, lai tam būtu jānes šādas sekas, bet par to vienmēr var diskutēt," sacīja VMD Mežsaimniecības daļas vadītājs Normunds Knēts.
"Normatīvais regulējums, administratīvā uzraudzība ir pilnīgi pietiekama. Tas, kas ir uzlabojams un atvieglotu dzīvi - arī meža īpašniekiem vajadzētu piedalīties visos izglītojošajos pasākumos un iesaistīties meža īpašnieku kooperācijā," uzskata ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
Tomēr šis jau varētu būt zinātniskās fantastikas cienīgs stāsts, kā visi Latvijas mežu īpašnieki un mežstrādnieki sēž semināros un sevi izglīto.
Diemžēl nevienu Latvijā arī neinteresē, kā sazāģētais kokmateriāls tiek izvests no meža.
"Ar valsts institūcijām izvešanas ceļi nav jāsaskaņo, bet tas ir jāsaskaņo ar zemju īpašniekiem, ja jūs brauksiet pāri cita īpašnieka zemei," noteikumus skaidro ZM pārstāvis Ozols.
Tas ir ģeniāli, jo var saņemt atļauju izcirst mežu un pat to izdarīt, bet, ja apkārtējie zemes īpašnieki liedz izvest baļķus, tad vai nu vediet tos ar helikopteru vai atstājiet postažu mežā.
Šī iemesla dēļ arī tika izbraukāts Valaiņu pilskalns, jo izvešanas ceļš nebija jāsaskaņo.
No ministrijas logiem skatoties, šķiet, ka valstī viss ir kārtībā, jo tiek piesaukts arguments - mežu izciršana Latvijā tiekot regulēta stingrāk nekā, piemēram, Skandināvijā. Diemžēl Latvijā, atšķirībā no Skandināvijas, pārsvarā valda naudas kults - ātri nozāģēt, ātri aizvest un ātri nopelnīt. Katru gadu Latvijā tiekot konstatēti aptuveni trīssimt gadījumu, kad nelikumīgi izcirsti koki. Tas esot pārāk mazs skaits, lai satrauktos, uzskata ministrijā.
Diemžēl jāsecina, ka valsts mežu izciršanas jomu Latvijā nevēlas sakārtot. Tas savukārt nozīmē, ka līdzīgus stāstus par mežizstrādes darbiem dzirdēsim vēl daudz. Jo valstij, nevis tās iedzīvotājiem, galvenais ir nauda, nauda un atkal nauda, nedomājot par nākotnes sekām.
Par naudu tiks runāts arī Vailaiņu pilskalna sāgas trešajā daļā, kādā no turpmākajiem "Vides faktu" raidījumiem. Tad tiks skaitīti nozāģētie koki, rēķināta iegūtā peļņa un tas, cik liela peļņas daļa postažas pastrādātājiem būs jāsamaksā soda naudās.
