Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "Bior" pētnieks Ingus Pērkons pastāstīja, ka notekūdeņu pētījumā tika noteikts, kas īsti notiek ar zālēm, kuras lietojam. Medikamenti no attīrīšanas iekārtām nonāk dabā. Rīgā tas ir attīrīšanas iekārtās Daugavgrīvā, tālāk jūras līcī. Pētījumā tika meklēti 30 savienojumi - pretsāpju līdzekļi, antibiotikas un sirds zāles, kā arī nervu zāles.
Līdz nav veiktas analīzes, kurās pētītu, vai dzeramais krāna ūdens satur arī zāļu atliekvielas. Tādēļ pašlaik plānots to veikt, īpaši pievēršoties trim grupām - antibiotikām, miega zālēm un pretapaugļošanās preparātiem. Ja krāna ūdenī ir piesārņojums, tas ir ļoti mazā koncentrācijā, tomēr vajadzīgs pētījums, lai to noteiktu.
Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības uzraudzības nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Normunds Kadiķis uzsvēra, ka vidē nonākušie pretapaugļošanās preparāti varētu radīt cilvēkiem auglības problēmas. Savukārt pieradums pie antibiotikām var izraisīt rezistenci, un zāles nepalīdzēs, kad tas būs vajadzīgs.
"Bior" direktors Aivars Bērziņš atgādina, ka zāles nedrīkst mest atkritumos. Pat uzņemto farmaceitisko preparātu metabolīti no cilvēka vai dzīvnieka organisma var nonākt ārējā vidē ar urīnu vai fekālijām. Lai neiedzīvotos nepatikšanās un dzīvotu veselīgāk, nevajadzīgos medikamentus jānodod aptiekā utilizēšanai.
