„Topošo mediķu attieksme ir ļoti laba, es neko sliktu nevaru teikt vispār,” saka Ilze, kurai uz Stradiņa slimnīcu Rīgā nācies doties un sliktas pašsajūtas dēļ tur palikt vairākas dienas. Tas bija martā. Vēl pirms Vispārīgās datu aizsardzības piemērošanas. Slimnīcā saskārusies arī ar studentiem un labprāt palīdzējusi un centusies būt atsaucīga paciente:
„Tad, kad viņi paši nāca pie manis, tad viņi stādījās priekšā, kas viņi ir, ko viņi grib no manis. Viņi prasīja par veselības stāvokli, kā es jūtos, vai man kļūst labāk. Tad viņi prasīja, vai viņi var pārbaudīt pulsu. Tādas lietas, ko parasti pārbauda, piemēram, ģimenes ārsts, kad aizej ikgadējo pārbaudi veikt. Bija tā, ka mēs ar vienu topošo mediķi runājām arī, vai man tas, kāpēc es nonācu slimnīcā, vai tas ir bijis un varētu būt saistīts ar maniem vecākiem.”
Studenti ļoti patīkot un problēmu neesot bijis. Kāds atsevišķs dokuments piekrišanai jāparaksta neesot bijis. Iestājoties slimnīcā, parakstījusi pacienta līgumu, to izlasījusi gan nebija, jo bijušas citas rūpes:
„Tu pat īsti neskaties, kas tur ir. Tu varbūt izlasi, vai tev vārds pareizs, personas dati vai ir pareizi, bet principā neiedziļinies. Un arī slimnīcā baigi nemudina to darīt.”
Ļoti svarīgi, ka pacienti piedalās klīniskās apmācības procesā. Tomēr viņus nedrīkst piespiest to darīt, uzsver zvērināta advokāte Solvita Olsena:
„Tas, ko es esmu secinājusi no manu studentu pētījumu darbiem, ka nereti ārstniecības iestādēs strādā tādi cilvēki, kuri nepārzina pacientu tiesību normas un mēģina pacientus piespiest piedalīties klīniskajā apmācībā, apgalvojot, ka viņi jau, lūk, šo līgumu ir parakstījuši, ka viņiem tas ir jādara tāpēc, ka viņi atrodas klīniskajā universitātes slimnīcā vai kādu citu iemeslu dēļ.”
Šobrīd Stradiņa slimnīcai pacienta līgumā iekļauts atsevišķs punkts attiecībā uz topošajiem mediķiem.
Maija vidū Saeimas Juridiskajā komisijā pirms pieņemšanas otrajā lasījumā sprieda par priekšlikumiem Personas datu apstrādes likumam. Tas regulēs ar datu regulas piemērošanu saistītus jautājumus. Tobrīd izskanēja bažas par jaunā regulējuma ietekmi uz iespējām apstrādāt personu datus. Komisijas sēdē toreiz Stradiņa slimnīcas pārstāvis Pēteris Ersts uzsvēra, ka apgrūtināta varētu izrādīties arī topošo mediķu apmācība.
Kopš 25. maija Stradiņa slimnīcas pacienta līgumā ir arī punkts, kas attiecas uz topošajiem mediķiem. Tur rakstīts: „Pacients saprot, ka slimnīca ir iesaistīta klīniskās apmācības procesā.” Tāpat pacients var parakstīties par to, ka viņa personas dati, klīniskās apmācības procesā iegūtās ziņas tiek izmantoti akadēmiskos pētījumos, un ir informēts, ka jebkurā brīdī piekrišanu varot atsaukt. Vēlāk Ilzes atrastajā līgumā, kurš bija parakstīts pirms datu regulas piemērošanas, tieši šāda punkta nebija.
Šī brīža situāciju komentē slimnīcas Klientu daļas vadītāja Dzintra Kļaviņa:
„Pacients kā stājas slimnīcā, iziet administratīvu procesu, par ko viņš ir arī informēts. Iepazīstas ar pacientu tiesību noteikumiem, ar slimnīcas iekšējās kārtības noteikumiem un arī parakstās, ka viņš tos ievēros.”
Pētniecības darbs studējošajiem ir neatņemama izglītības procesa sastāvdaļa, norāda Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes prodekāns Gustavs Latkovskis:
„Studiju programmu realizācija netiek apdraudēta. Bet, protams, gan mācībspēki, gan studējošie tiek vairāk instruēti par to, cik ļoti jārespektē personas dati.”
Jautājumus par studentu apmācību saistībā ar regulu uzdeva arī Datu valsts inspekcijai.
„Šo īpašo kategoriju datu, tajā skaitā datus saistībā ar veselību, apstrāde ir aizliegta,” saka inspekcijas juriskonsulte Liene Labsvīra un norāda, ka regula pieļauj izņēmumus, kad šos datus apstrādāt tomēr drīkst:
„Students iegūs šo apmācību, tajā skaitā iziet praksi, piemēram, slimnīcā, un, staigājot līdzi ārstējošam ārstam, iepazīsies ar viņa darbu un arī ar pacientiem, tad attiecīgi tā būs uzskatāma par pielīdzināmu pētniecību. Tas būs izņēmums, kas ļaus apstrādāt šo īpašo kategoriju datus.”
Ja studijas būs pabeigtas un jaunais ārsts izies rezidentūru, tad pats nodarbosies ar ārstniecību un tas būs cits izņēmums.
„Bet tā tāpat nebūs piekrišana personas datu apstrādei regulas izpratnē. Tajā pašā laikā mēs nerunājam šeit par jautājumu, vai tā ir piekrišana pacienta tiesību likuma izpratnē, kas ir kā informētā piekrišana,” saka Labsvīra.
Ja datu apstrāde pamatojas uz pacienta piekrišanu, tad jābūt iespējai šo piekrišanu viegli atsaukt. Turklāt pacientam jābūt saprotamam, kam tieši viņš piekrīt. Jābūt informētam. Vai gadījumā, ja piekrišana ir iekļauta līgumā, tā būs piekrišana datu apstrādei regulas izpratnē, to inspekcijai gan grūti komentēt. Tas slimnīcām jāvērtējot pašām.
