Savus priekšlikumus Personas datu apstrādes likumam, kurš patlaban tiek gatavots otrajam lasījumam Saeimā, iesniegušas daudzas ieinteresētās organizācijas. To vidū ir arodbiedrības, uzņēmēju organizācijas un daudzi citi. Par likumprojekta sagatavošanu atbildīgā Saeimas Juridiskā komisija šo priekšlikumu vētīšanai jau veltījusi vairākas sēdes, tomēr darbs pie likuma, kas regulēs ar jaunās Datu regulas piemērošanu saistītus jautājumus, nerit tik raiti, kā iecerēts. Komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība) uzsver, ka likuma galvenais mērķis ir iedzīvotāju datu aizsardzība.
„Ir jāsaprot, kā mēs to nodrošināsim, tajā pašā laikā domājot arī par uzņēmēju tiesībām šos datus apkopot, neuzliekot viņiem kaut kādus īpašus papildu slogus, kādi regulā nav noteikti,” norāda Bērziņš. “Skaidrs, ka lasot regulas vienu vai otru normu, tiešas atbildes uz kādu jautājumu nemaz nav, tāpēc mēs mēģinām izzināt. To mēs noteikti izdarīsim un regulējumu pieņemsim,” stāsta deputāts.
Bažas par jaunā regulējuma ietekmi uz iespējām apstrādāt personu datus ir ne tikai dažādām komersantus pārstāvošām organizācijām. Nacionālās apvienības deputāts Ritvars Jansons, iepazīstoties ar iecerēto likumu, secinājis, ka
jauno datu aizsardzības prasību ieviešana var apdraudēt zinātnieku darbu, tostarp apgrūtināt okupācijas laika notikumu izpēti.
„Zinātniekiem var tikt pārmests, ka viņi izmanto personas datus neatbilstoši šai Eiropas regulai un Datu aizsardzības likumam. Ja zinātniekam ir leģitīms mērķis sabiedrības interesēs, viņš var izmantot šo personas datu informāciju, taču parādījās ļoti daudz šķautnes jautājumam, kas tad ir zinātnieks,” pauž Jansons. “Vai tas ir tikai zinātnieks atbilstoši Zinātniskās darbības likumam? Vai tas ir arī maģistrs, kas raksta savu maģistra darbu? Līdz ar to es neredzu citu ceļu kā jaunu redakciju šajā Personas datu likumā, nevis Zinātniskās darbības likumā, kas regulētu zinātnisko darbību,” norāda deputāts.
Personas datu apstrādes likumprojektā iekļautās normas, kas attiecas uz iedzīvotāju datu apstrādi, var apgrūtināt ne tikai zinātnieku darbu. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvis Pēteris Ersts trešdien notikušajā Saeimas Juridiskās komisijas sēdē uzsvēra, ka
apgrūtināta varētu izrādīties arī topošo mediķu apmācība.
„Studenti ierodas praksēs, un viņi ikdienā skatās, redz un runā ar pacientiem, skatās viņu slimības vēstures un ambulatorās kartes. Un tā noteikti nav zinātne, ar kuru viņi tur nodarbojas,” saka Ersts.
Jaunā Datu regula, kas Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, sāks darboties jau pēc nedēļas, paredz ne tikai stingrākas prasības fizisko personu datu apstrādei, bet arīdzan bargus, pat miljonos mērāmus sodus par pārkāpumiem šajā jomā.
KONTEKSTS:
Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula pieņemta 2017.gadā, bet piemērot to sāks no 2018.gada 25.maija. Dažādas ar tās piemērošanu saistītas nianses plānots noteikt Personas datu apstrādes likumā.
Regula uzliek par pienākumu datu vācējiem un apstrādātājiem būt godprātīgiem pret tiem, kuru dati tiek vākti - izstāstīt un informēt par nosacījumiem. Tā paredz, ka personas dati nav uzņēmuma īpašums, ar kuriem tas var rīkoties, kā vēlas. Tāpat regula tiek uztverta kā motivācija sakārtot savu darbu, lai personas dati tiktu pienācīgi aizsargāti. Uzņēmumiem tīri praktiski tas paredz dažādu līgumu un dokumentu maiņu, kā arī personu datu drošības uzlabošanu.
