Netālu no Cukurfabrikas vilciena stacijas Jelgavā plešās vairāk nekā 50 hektāru liels meža masīvs – Langervaldes mežs. Šobrīd aizaugušo mežu gaida nopietnas pārmaiņas – tas pārtaps par labiekārtotu teritoriju. Ilze Jankovska no Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mežu fakultātes stāsta, ka viens no iemesliem, kādēļ labiekārtos tieši Langervaldes mežu, ir vietas pagātne.
"Jelgavnieku atmiņās ir palicis, ka pirms kara šis mežs bija plaši apmeklēta jelgavnieku atpūtas vieta, kur bijusi estrāde, šūpoles, kafejnīca (..)," stāsta Jankovska.
Un tiešām – daļa uz ielas satikto Jelgavas vecāko iedzīvotāju atzīst, ka Langervaldes mežā būts pirms daudziem, daudziem gadiem. "Uz randiņiem gāju," atminas kāda kundze. Vēl citas jelgavnieces piebilst, ka tiešām jaunībā tur bijušas.
Jelgavā trūkstot labiekārtotu dabas teritoriju, saka projekta veidotāji. Jelgavnieki atzīst, ka labprāt ietu uz Langervaldes mežu. "Tagad labiekārtota ir Pasta sala, kur ērti piebraukt ar ratiņiem. Bet, ja vēl būtu mežs, tad - kāpēc gan nē?" saka kāda vietējā iedzīvotāja. "Vispār jau jā," piekrīt vēl kāds jelgavnieks. Tiesa, citi atzīst, ka priekšroku dod ģimenes dārziņam.
Tomēr parks - kā mēs to tradicionāli iedomājamies – bez pameža, ar asfaltētām taciņām, dobēm un stādītiem kokiem Langervaldē nebūs, uzsver Jankovska. "Mēs izveidosim pastaigu celiņus, kas būs droši, ērti un labi pieejami apmeklētājiem. Mēs ļoti rūpēsimies par ekoloģisko vērtību saglabāšanu, kas pilsētas parkos ir sekundāri," viņa piebilst.
Jau pašlaik Langervaldes mežs ir tā dēvētais zinātnes mežs, kur saimnieko zinātnieki. Tas nozīmē, ka zinātnieki tur ierīko parauglaukumus, kur pēta, kā ar jaunākajām tehnoloģijām labāk apsaimniekot vidi.
Šobrīd gan izskatās, ka vienīgie Langervaldes meža apsaimniekotāji ir cilvēki, kas atstāj atkritumus, un ērces.
Par to Latvijas Radio žurnāliste pārliecinās, kad dodas uz pašu mežu, līdzi drošības labad ņemot savu suni – Semu. Karstā pusdienas saulē gan liekas, ka suņu apkaimē ir vairāk nekā cilvēku. Arī pieguļošie ceļi lielākoties tukši un pamesti. Retie auto aiz sevis atstāj putekļu mākoņus, kas ar baltu patinu pārklāj mežmalas krūmus un kokus.
No iestaigātajām taciņām lielākoties nav ne vēsts, mežmala ir aizaugusi un nemīlīga. Lauzties iekšā un cīnīties ar ērcēm un mežā samestajiem atkritumiem nav vērts. Atkritumu te netrūkst – rūpīgi aizsietos "Rimi" maisiņos izmesti sadzīves atkritumi, soli tālāk – būvgružu kaudze un, šķiet, padomju laika sekcijas fragmenti. Gandrīz katrā vietā, kur mežā var iebraukt ar ķerru, izbērta sapuvušu ābolu čupa.
Daudz dzīvīgāk ir tajā pusē, kur Langervaldes mežs robežojas ar privātmāju rajonu. Satiktajiem vietējiem iedzīvotājiem tiek jautāts, kā viņi vērtē meža labiekārtošanas ideju un vai neuztrauc, ka atpūsties ieradīsies arvien vairāk cilvēku? "Tāpat jau staigā! Vienīgais, būtu labi, ja asfaltu šeit uzklātu. Paskatieties, kādi putekļi!" norāda kāds vīrietis. "Es domāju, ka, protams, būs normāli! Kāpēc lai te paliktu vienkārši mežs?" retoriski piebilst vēl kāda sieviete.
Arī kādam citam jelgavniekam nav pretenziju. "Principā nekas. Taciņas ir tālu no meža malas. Galvenais, lai stāvvietu šeit neuztaisa, jo tad mašīnas braukās, būs daudz putekļu," viņš saka.
Kā skaidro projekta autori, labiekārtotā meža galvenie lietotāji plānoti tieši tuvējo rajonu iedzīvotāji. Jankovska uzsver – pastaiga mežā nāks par labu arī pašiem staigātajiem. "Aizvien vairāk ir jāmudina cilvēki iet uz šādām vidēm. Pasaulē ir daudz pētījumu, kas parāda mežu labvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību (..)," skaidro Jankovska.
Jau līdz 30. novembrim plānots pabeigt taciņu ierīkošanu un pameža izciršanu. Soliņu, piknika vietu un, iespējams, autostāvvietas ierīkošana gan plānota tikai nākamajos gados.
