Revidents

«Revidents». Kā neapaugt ar mantām?

Revidents

Kas ir vislielākie labas atmiņas ienaidnieki?

Revidents. Kā trenēt atmiņu un koncentrēšanos?

Labs miegs, ēdiens un kvalitatīva atpūta. Kā stiprināt prātu

Lai spēcinātu prātu, nepieciešams ievērot veselīgu dzīvesveidu, motivēt gan sevi, gan arī bērnus apgūt ko jaunu, kā arī ievērot stingru “miega higiēnu”, Latvijas Televīzijas (LTV1) raidījumā “Revidents” atklāja psihiatrs Māris Taube un neiroloģe Anželika Gudreniece.

Iemesli, kāpēc kādam atmiņa ir labāka nekā citam, ir dažādi – gan iedzimti, gan iegūti dzīves laikā. Psihiatrs un Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra "Veldre" vadītājs Taube skaidroja, ka tik tiešām – ir cilvēki, kuri jau piedzimst ar, kā saka, “grūtāku galvu” un viņiem ir grūtāk apgūt dažādas iemaņas.

“Bet lielākoties es teiktu, ka tas ir tikai daļēji taisnība, jo protams, ka daudz ko var atgriezt dzīves laikā. Un [ir] arī citi faktori, kas var iedarboties arī pēc dzemdībām,” atzina Taube.

Kognitīvās spējas dzīves laikā var ietekmēt dažādas pat šķietami nevainīgas saslimšanas, sievietēm – arī menopauzes radītās hormonālās izmaiņas. Iespaidu uz mūsu prāta spējām atstāj arī galvas traumas un vide, kādā mēs pieaugam.

Noslēgtai videi bērnībā var būt nelabvēlīga ietekme

Psihiatrs skaidroja, ka, ja cilvēks aug noslēgtā vidē, piemēram, neapmeklē bērnudārzu un savu ikdienu pavada tikai ar vecākiem, var veidoties kognitīvi intelektuālā ielaistība: “Ja būtu iespējas komunicēt ar citiem bērniem, mācīties, varbūt viss būtu kārtībā, bet [citādāk] mums rodas priekšstats, ka viens ir tā kā grūtgalvis un viens ir labāks.”

To, kā mēs apgūstam ko jaunu, ietekmē arī motivācija to darīt. Tāpēc bērnus ko jaunu apgūt jāmudina jau no agras bērnības. Savukārt tie, kuriem ar mācībām sokas grūtāk, jāvēro un jāsaprot, kas tam varētu būt par iemeslu.

“Pieņemsim, ja cilvēkam ir disleksija, viņš varbūt kaut kādus vārdiņus vai burtus nevar izlasīt. Ja skolā to nepamana un skolotāji, piemēram, viņu lamā, liek sliktākas sekmes, viņš  tiek norakstīts kā kaut kāds intelektuāli atpalicis. Bet īstenībā tā nemaz nav –  vienkārši viņam ir grūtības kaut kādā noteiktā sfērā,” skaidroja Taube.

Būtiska loma arī dzīvesstilam

Iespaidu uz to, cik ass ir mūsu prāts, lielā mērā nosaka arī tas, kāds ir mūsu dzīvesveids.

Pirmkārt, svarīgs ir pilnvērtīgs uzturs.

Ir jārūpējas par to, lai mēs jūtamies ne tikai paēduši, bet arī caur ēdienu uzņemam visas mums nepieciešamās uzturvielas, minerālvielas un vitamīnus.

 

Neiroloģe Anželika Gudreniece klāstīja, ka vērtīgi ir dažādi antioksidanti, kas aizsargā mūsu ķermeņa šūnas, tāpat neaizvietojamās aminoskābes, kuras cilvēks var uzņemt tikai ar ēdienu: “Arī vitamīni piedalās daudzos atmiņas procesos.”

Svarīgs ir arī veselīgs miegs. Piemēram, pieaugušajiem jāguļ 7–9 stundas. Neiroloģe uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi saglabāt miega higiēnu – ka mēs guļam labi vēdinātā, vēsā un tumšā, kā arī klusā telpā. Svarīgi arī, ka ejam gulēt un mostamies vienā un tajā pašā laikā.

“Tai skaitā arī brīvdienās, atvaļinājumos, kad esam ārpus sava režīma. Ļoti būtiski ir arī, runājot par miegu, ka mums ar savu gultu izveidojas arī asociācijas, ka mēs savu gultu izmantojam tikai miegam un intīmiem apstākļiem. Mēs gultā nelasām, neskatāmies televizoru.

Mēs nebakstām telefonu, mēs neprātojam, nestrādājam ar datoru – tas ir izslēgts! Guļamistaba ir svētnīca, un tur tikai guļ vai mīlējas,” uzsvēra neiroloģe.

Pētījumi liecina, ka kognitīvās spējas ietekmē arī tas, ja vairāk nekā trīs stundas dienā pavadām, skatoties dažādus izklaides raidījumus vai spēlējot videospēles. It īpaši spēcīgi to jūt tad, ja arī cilvēka dzīvesstils ir krietni mazkustīgs, – ja fiziskiem vingrojumiem velta mazāk nekā divas ar pusi stundas nedēļā, samazinās gan darba atmiņa, gan arī darba spējas.

Psihiatrs Māris Taube gan vērtēja, ka, ja ir vēlme baudīt kādu izklaidi, vērtīgi būtu palasīt kādu grāmatu vai skatīties tādu filmu vai seriālu, kur ļoti jāseko līdzi tā sižetam: “Grāmatā neizbēgami ir jāveido kaut kādas asociācijas pašam. Jūs, teiksim, lasāt, jums rodas priekšstats, kāds tas [stāsta] tēls ir, kā tas izskatās. Ja tas ir detektīvs, kur jūs domājiet līdzi, tad tas, protams, viennozīmīgi būs divreiz labāk nekā filma, kur jums jau ir gatavs vizuālais tēls un jums nekas vairs nav jādomā.”

Garo sarakstu ar to, kas ir kaitīgs mūsu kognitīvajām spējām, noslēdz dažādas atkarību izraisošas vielas. Tās gan kavē smadzeņu darbību, gan arī, ja pat sākotnēji iedarbojas kā stimulanti, ilgtermiņā negatīvi ietekmē mūsu galvas smadzenes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt