Regulāras ziemas peldes veselam organismam palīdz uzlabot imunitāti, tikt galā ar stresu un stiprina garīgo veselību. Taču ir jābūt piesardzīgam – nodoties šai nodarbei var tikai tad, ja ir pārliecība par savu veselības stāvokli un ja dara to piemērotās vietās.
“Rūdīšanās skolas” dibinātājs Māris Žunda uzsvēra, ka aukstums ir mehānisms, kā atbrīvoties un iegūt līdzsvaru starp trauksmi un mieru savā ķermenī, taču risku rada tas, ja nezina, kā ķermenis reaģēs stresa situācijās.
Lai organisms būtu labāk piemērots ziemas peldēm, “Ledus skolas” dibinātāja Brigita Mironova ieteica to pieradināt pie aukstuma pakāpeniski – sākt ar gulēšanu vēsākās telpās, biežāk vēdināt istabu, iet aukstā dušā un pieradināt ķermeni pie kontrastiem.
Taču arī rūdītam ķermenim pirms ziemas peldes ir jābūt sasilušam, tāpēc nepieciešams pirms tam vingrot un kustēties, lai muskuļi būtu iesildīti. Nav ieteicams peldēt, ja ilgāku laiku esat bijis ārā un nosalis, jo ķermenim ir risks nesasilt.
“Iesākot minūte vai pat pusminūte ir pietiekami. Svarīgi ir pārvarēt pirmreizējo šoku. Pārslēgt nervu sistēmu uz hiperstāvokli. Vienīgais veids, kā apzināti varam sevi nomierināt, ir ieelpot un izelpot. Ejot iekšā ūdenī, mēs varam 5–10 sekundes mierīgi izelpot un ieelpot, iesēsties ūdenī. Rokas vēlams ūdenī iemērkt pēdējās, jo plaukstās un pēdās ir visvairāk nervu galu,” stāstīja Žunda.
Neirologs Kristaps Jurjāns aicināja cilvēkus, kas agrāk nav nodarbojušies ar ziemas peldēšanu, neatrasties ūdenī ilgāk par divām minūtēm.
“Īsajā laikā aukstums iziet caur ādai un zemādai, taču, atrodoties ilgāku laiku ūdenī, sāk atdzist muskuļi. Tie ir galvenie, kas ražo siltumu. Atdziestot muskuļiem, cilvēks kļūst stīvs, kā rezultātā var netikt ārā no ūdens un nosalt,” skaidroja Jurjāns.
Kardiologs Kārlis Trušinskis uzskata, ka ieguvumi no ziemas peldēšanas ir tikai tad, ja ar to nodarbojas vesels cilvēks, turklāt to dara pakāpeniski un drošās vietās. “Ja cilvēks nav noskaidrojis savu veselības stāvokli, nav sagatavots un šodien izlēmis doties peldēt ledainā ūdenī, tas var beigties slikti, jo stresa situācija var izraisīt slimību saasinājumus un sekmēt palaidējmehānismus dzīvībai bīstamām sirds aritmijām. Turklāt, ja ir pārslimots Covid-19, tad trīs mēnešus vajadzētu atturēties no jauna stresa izmēģināšanas,” uzsvēra Trušinskis.
Lai ķermeni pieradinātu pie aukstuma, ir ieteicams divas trīs reizes nedēļā iet kontrastdušās. Lai stiprinātu imunitāti, optimālais daudzums ziemas peldēm ir viena reize nedēļā. Biedrības “Latvijas ronis” valdes priekšsēdētāja Sarma Kočāne stāstīja, ka vislabāk to darīt vietās, kas ir atzītas par oficiālām peldvietām, jo tajās ieiešanā ūdenī būs ērtāka. Taču, ja ziemas peldi esat iecerējis veikt jūrā, tad to drīkst darīt tikai citu cilvēku klātbūtnē.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
