Pirmā šāda zīmogošana tika organizēta 1991.gada 19.oktobrī kā veltījums pastmarkām „Latvijas Republikas valsts ģerbonis”. Pirmās dienas zīmogošanas pasākumus Latvijas Pasts organizē vairākas reizes gadā, un tie veltīti Latvijā ievērojamu personību piemiņai, kā arī dažādiem nozīmīgiem vēsturiskiem un aktuāliem notikumiem, arhitektūras pieminekļiem.
Jaunā pastmarku bloka nominālvērtība ir viens lats, kas atbilst ierakstītas vēstules nosūtīšanai Latvijas Republikas teritorijā; pastmarkas tirāža – 30 000 eksemplāru. Pastmarku bloka un aploksnes dizaina autore māksliniece Arta Ozola–Jaunarāja pastmarkā attēlojusi ķīmiķa P.Valdena portretu un bijušo Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas laboratorijas ēku fonā. Savukārt pastmarku blokā un aploksnē attēlots slavenais Valdena apgriezenības likuma motīvs.
Pauls Valdens (1863 – 1957) bija Vācijā dzīvojošs latviešu izcelsmes ķīmiķis. Studējis pie Nobela prēmijas laureāta Vilhelma Ostvalda. P.Valdens strādājis plašā zinātniskajā laukā, kas aptvēra organisko, neorganisko un fizikālo ķīmiju, un ir fizikāli organiskās ķīmijas pamatlicējs.
Pasaules ķīmijas vēsturē P.Valdena vārds ierakstīts, pateicoties Valdena apgriezenības likumam, kā arī Valdena reizinājumam. Pasaules izcilais zinātnieks septiņas reizes nominēts Nobela prēmijai ķīmijā, tomēr nav to saņēmis.
2003.gada oktobrī pie Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes P.Valdenam atklāts piemineklis. Pieminekļa autors ir tēlnieks Andris Vārpa, arhitekts – Arno Heinrihsons, savukārt tā idejiskais tēvs ir akadēmiķis Jānis Stradiņš, kuram piederēja ideja piemineklī izmantot ķīmiskos simbolus, Valdena apgriezenības likuma motīvu. Piemineklis arī raksturo zinātnes atvērtību – abos virzienos, uz austrumiem un rietumiem –, izvietoti Valdena portreta bareljefi.
Nākamos filatēlijas jaunumus plānots izdot 22.maijā.
