Gripas epidēmija pasaulē uzliesmo divreiz gadā. Vispirms dienvidu puslodē, pēc pusgada - ziemeļu, tātad arī Latvijā. Vakcīnā no neskaitāmajiem gripas vīrusa paveidiem var iekļaut trīs, kurus tieši, to nosaka Pasaules veselības organizācijas speciālisti, izvērtējot, kādi vīrusa paveidi dominējuši epidēmijas laikā Dienvidu puslodē. Vakcīnas efektivitāte atkarīga no tā, vai pie mums gripas laikā atmostas šie paši vīrusa paveidi. Šogad viens no daudzviet Eiropā aktīvākajiem H3N2 grupas vīrusa paveidiem palicis ārpus vakcīnas.
"Latvijā cirkulē arī vairāki gripas vīrusi šajā sezonā, vismaz četri, un viens no tiem ir tas, kas nav iekļauts vakcīnas sastāvā, bet līdz šim brīdim tas ir mazākumā, kaut kur ap 30 procentiem. Bet lielākā daļa tomēr ir tie gripas vīrusi, kas iekļauti vakcīnas sastāvā," stāsta epidemiloģe Raina Nikiforova.
Slimību profilakses un kontroles centrā vairās vērtēt, kāda šobrīd procentuāliir vakcīnas efektivitāte Latvijā, uzsverot - krietni lielāka nekā Lielbritānijā, kur vakcīnā iztrūkstošais vīruss ir dominējošais. Epidemioloģe gan atzīst - epidēmijai attīstoties, tā īpatsvars var palielināties arī pie mums, līdz ar to samazinot vakcīnas efektivitāti. Tomēr par spīti tam, ka pote var arī nepalīdzēt, viņa aicina cilvēkus vakcinēties, kam pievienojas arī Pasaules veselības organizācija.
"H3N2 komponente - tai vajadzētu sniegt kaut kādu aizsardzību. Tā būs vājāka, bet vismaz kaut kāda, turklāt ne visi vīrusi, kas ir apritē, atšķiras no vakcīnā iestrādātā. Tāpat vakcīna efektīvi aizsargā pret B vai AH1 grupas vīrusiem. Tomēr šogad, ja pacients ierodas pie ārsta ar gripas simptomiem, ārstam vajadzētu veikt nepieciešamās pārbaudes un izrakstīt medikamentus arī tad, ja cilvēks ir bijis vakcinējies, pieņemot, ka varbūt viņš tomēr saslimis ar gripu," norāda Kerolīna Brauna, Pasaules veselības organizācijas Eiropas reģiona biroja pārstāve.
Vakcinēties pret gripu vai tomēr nē. Tuvojoties epidēmijas periodam un tā laikā šis ir ārkārtīgi bieži pārrunāts sarunu temats. Un tomēr, ja vērtē, cik daudzi reāli izšķiras par šo soli, esam vienā no pēdējām vietām starp eiropas valstīm.
No riska grupas, respektīvi, iedzīvotājiem, kas vecāki par 65 gadiem, un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, šogad Latvijā vakcinējušies divi procenti. Starp pārējiem - pat vēl mazāk. Tikpat skeptiski pret vakcinēšanos ir arī kaimiņi igauņi un lietuvieši, tikmēr vairākās Eiropas valstīs riska grupā vakcinācijas līmenis sasniedz pat 80 procentus.
