„Ja nebūtu GNP, tad mēs varam tikai minēt, kā izskatītos šeit apkārt. Vai mēs vispār varētu ar laivām braukt, vai mēs tiktu pie upes, vai mums būtu klintis, vai mums būtu meži, ko raudzīties?” tagad saka Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Sandra Bērziņa.
Gleznainās Gaujas ainavas ar smilšakmens atsegumiem un neskarto dabu ik gadu šurp vilina daudzus laivotājus. Diemžēl netrūkst arī tādu, kas liecības par savu klātbūtni atstāj smilšakmens iežos, tādējādi tos bojājot.
„Grūti ir pieķert pie rokas un pierādīt, ka to ir viens vai otrs veicis, jo Jānis un Pēteris ir tik daudzi Latvijā, ka grūti pierādīt, ka viņš to ir darījis. Bet ir mums gadījumi bijuši. Pagājušajā gadā mēs vienu aizturējām un no soda neizbēga,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais vides inspektors Jānis Bušs.
Tieši tūristi ir tie, kas parka darbiniekiem sagādā visvairāk problēmu, vasaras sezonā vides inspektoriem galvenais darbs ir uzraudzīt atpūtas vietas un savākt ceļotāju atstātos atkritumus. „Satiekot cilvēkus, runājot, gan arī reizēm sodot, mēs ļoti cenšamies, lai tas nebūtu, bet reizēm arī cilvēki nesaprot. Bet tieši caur šo vides izglītību, vides interpretāciju ir pats labākais veids, kā mēs varam cilvēkus izglītot,” norāda Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģiona administrācijas direktors Rolands Auziņš.
Tomēr, lai ceļotāji parkā justos ērti, aizvien tiek domāts par infrastruktūras atjaunošanu. Šobrīd jaunu kāpņu un skatu platformu izbūvei galvenokārt tiek izmantots Eiropas fondu finansējums, jo no valsts šim mērķim līdzekļi netiek atvēlēti. „Pie Ērgļu klintīm notiek būvniecība, tūlīt arī Zvārtes iezī sāksies, Amatas taka. Tā kā tūristiem būs nākamajā sezonā jauki,” skaidro Bušs.
GNP mūsdienās ir nozīmīgs dabas aizsardzības objekts, kur vienuviet saskaņā ar dabu un tās pirmatnīgumu dzīvo un saimnieko arī cilvēki. Parkā ir vairākas rezervāta zonas, kur saimnieciskā darbība ir liegta, tai pat laikā parks ir tūristu iecienītākais gala mērķis Latvijā.
