Gaisa piesārņojums ik gadu nonāvē 7 miljonus cilvēku; Latvijā satraukums par gaisu telpās

Septiņu miljonu pasaules iedzīvotāju nāvēs vainojams gaisa piesārņojums. Šādus datus par 2012. gadu šonedēļ klajā laidusi Pasaules Veselības organizācija. Tas ir uz pusi vairāk, nekā organizācija bija lēsusi iepriekš. Gaisa piesārņojums visbiežāk ir sekas ilgspējīgas politikas trūkumam transporta, enerģijas, atkritumu apsaimniekošanas un rūpniecības nozarē. Gan Eiropā uz pasaules fona, gan Latvijā - uz Eiropas fona - gaisa kvalitātes rādītāji nav slikti. Tomēr slikta gaisa ietekme uz cilvēku veselību ir pārāk nozīmīga, lai par tā kvalitāti neuztrauktos.

Jaunas tehnoloģijas un pieeja Pasaules Veselības organizācijai ļāvusi veikt daudz detalizētākus pētījumus par sliktas kvalitātes gaisa ietekmi uz veselību. Pētot gan pilsētniekus, gan lauciniekus, daudz ciešāka saistība atklāta starp cilvēku pakļautību piesārņotam gaisam un dažādām neinfekciju slimībām. Vairumā gadījumu tās ir sirds slimības un trieka, tām seko hroniskas plaušu slimības un retāk - plaušu vēzis.

Gaisa piesārņojums ir nozīmīgākais vides cēlonis priekšlaicīgām nāvēm. Pēc Pasaules Veselības organizācijas aprēķiniem, visvairāk no tā cieš nabadzīgākās valstis Dienvidaustrumāzijas un Klusā okeāna rietumu reģionos. Savukārt Eiropā aplēses liecina, ka gaisa piesārņojums ir nāves cēlonis 400 000 cilvēku gadā.

Eiropas Komisijas vides komisārs Janess Potočniks norāda, ka gaisa piesārņojums ir ne vien neveselīgs, bet arī dārgi izmaksā: 3% - 9% no Eiropas Savienības (ES) iekšzemes kopprodukta. Kopumā gan gaisa kvalitāte Eiropā, gadiem ejot, ir uzlabojoties.

Ir skaidrs, ka ES spēkā esošā gaisa tīrības politika strādā. Gaisa kvalitāte ir mūsu vides veiksmes stāsts. Tā ir viena no retajām jomām, kurā ekonomiskā izaugsme ir pilnīgi atsaistīta no ietekmes uz vidi,” saka Potončiks.

Tomēr Eiropas mērķis ir, lai šī problēma vispār nopietni neietekmētu cilvēku veselību. Viens no ierosinājumiem Eiropā ir celt nodokļus dīzeļdegvielai, kas ir kaitīgāka nekā benzīns. Jāsamazina arī ogļu un malkas lietošana. Pasaules veselības organizācijas dati rāda, ka liela daļa no gaisa piesārņojuma izraisītajām nāvēm ir saistītas ar iekštelpu gaisu tajās pasaules mājsaimniecībās, kur gatavošanai izmanto ogles, malku un biomasu. Vides komisārs Potočniks uzsver, ka ir svarīgi informēt cilvēkus par gaisa kvalitātes jautājumiem.

Vissvarīgākā lieta, pie kā mums jāstrādā, ir sabiedrības informētība. Mums tiešām vajadzētu saprast, cik nopietni piesārņots gaiss ietekmē mūsu dzīves kvalitāti un veselību, ne tikai vidi. Manuprāt, zinātnes pētījumi ir ļoti pārliecinoši. Gaisa kvalitātes jautājumam vajadzētu būt nevis reizēm pieminētam presē, tam vajadzētu būt uz pirmajām lapām. Arī politiskajai uzmanībai vajadzētu būt ciešākai,” skaidro Potončiks.

Latvijā gaisa kvalitāte ir salīdzinoši laba, stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Aiva Eindorfa. Lielākā problēma Rīgā ir ar katru gadu pieaugošā slāpekļa dioksīda koncentrācija no autotransporta, kā arī PM10 daļiņas, kas palielinās arī tad, ja uz ielām kaisa sāli un smiltis. Citur Latvijā normatīvi netiek pārkāpti. „Vērtējot Eiropas mērogā Latvijas gaisa kvalitāti, tad, protams, mēs neesam piesārņotākā valsts. Mūsu kaimiņiem - Lietuvai un Igaunijai - ir līdzīgas problēmas. Protams, augstākas piesārņojošo vielu koncentrācijas ir novērojamas Eiropas lielākajās pilsētās, piemēram, Madridē, Sofijā, Štutgartē,” saka Eindorfa.

Tomēr satraucoša Latvijā ir gaisa kvalitāte iekštelpās, kurās pavadām lielāko daļu sava laika. Latvijas Ārstu biedrība vērsusi uzmanību, ka ēku renovācijas rezultātā nereti jaunas ventilācijas sistēmas neierīko naudas taupīšanas nolūkos. Tehnisko ekspertu uzņēmuma „Inspecta Latvia” vadītājs Pēteris Druķis uzskata, ka būvnieku attieksme pret starptautisko standartu prasībām ir nihilistiska. Ēku nosiltina, par pārējo nedomā.

Tas nihilisms ir - nu, davai, mēs tagad nosiltināsim. Mums taču pasūtītājs tikai to ir prasījis, un es tagad tikai to arī izdarīšu. Tad ir jautājums, vai pasūtītājam, pasūtot sev šo siltināšanas projektu, bija tiesības saņemt no būvnieka tādu izpildījumu, lai tas nepasliktinātu viņam gaisa kvalitāti telpās,” saka Druķis.

Viņš skaidro, ka svaiga gaisa pieplūde, atverot logus, ir pretēja energoefektivitātes mērķim - siltumu kā resursu nezaudēt. Druķis iesaka ņemt piemēru no Ziemeļvalstīm, kur sabiedriskām ēkām pēc būvniecības projektu realizācijas noteiktu laiku paredzēti obligāti mikroklimata mērījumi. Latvijā gaisa kvalitāte ēkās nekādā mērā netiek kontrolēta.

 

Saistītie raksti
1 komentārs
ssss
neba nu kas cits ka lidmasinas ar extra uzdevumu piesarno gaisu, tiem ir uzdevums kimiju izkaisit un saindet tautas, bet lidz Latvija atmodisies paies gadi noteikti, kaut skandinavija jau tiek runats par to.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti