Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) aģentūras "Darba drošības un vides veselības institūts" direktors, profesors Ivars Vanadziņš aicināja nepārspīlēt ar sveču dedzināšanu. "Tādā ziņā, ka telpā pietiek ar vienu, divām vai trijām. Nav mums viduslaiku pilis, kur vienīgā gaisma ir svece, tur vajag 82. Tie laiki ir beigušies."
Vanadziņš skaidroja, ka viens ir tas, ka, svecei degot, vajadzīgs skābeklis. "Mūsdienu salīdzinoši hermētiskajos mājokļos, ja to sveču ir vairāk nekā viena, tad tas skābekļa līmenis var būt drusku zemāks. Arī tie blakus produkti, kur ir CO2, kas mums rada nogurumu, miegainību un visas citas nevēlamās blakusparādības," norādīja profesors.
Kuras sveces ir veselībai draudzīgākās? Rūpnieciski ražotās vai no vaska lietās? Kā vieni, tā otri ražotāji aizstāv savu produkciju, bet jebkurā gadījumā norisinās degšanas process, kas samazina skābekļa daudzumu telpā.
Vanadziņš norādīja: "Pamatā, ja mēs ņemam to vienu lielāko grupu, kuras mēs arī visvairāk pērkam, tās ir parafīna sveces. Tie ir naftas pārstrādes blakusprodukti un beigu produkti. Viņi, protams, tiek attīrīti, tās izejvielas ir kvalitatīvas un kaut kādā veidā pārbaudītas. Liekais tiek attīrīts un noņemts nost, bet jebkurā gadījumā degšana notiek. Un arī no tās otras sveču grupas, no dabiskajiem materiāliem, arī tā ir degšana, un kaut kādi blakusprodukti paliek jebkurā gadījumā."
Vēl viena sveču grupa ir aromātiskās sveces, piemēram, ar ķiršu, vaniļas vai kafijas smaržu, ar kuru dedzināšanu ikdienā tomēr nevajadzētu aizrauties.
Plaušu slimību speciālists profesors Alvils Krams sacīja: "Ja mēs aizdedzinām sveci, lai radītu mājīgu atmosfēru vakariņu laikā, – lieliski, it īpaši, ja mēs lietosim kvalitatīvas sveces. Bet kaitīgi būs tas, ja mēs lietojam tās, īpaši aromātiskās sveces, lai attīrītu gaisu. Pilnīgi pretēji, tā ir gaisa piesārņošana."
Viņš norādīja – slimnieki nereti tic, ka ar sveces dedzināšanu attīra gaisu, taču ir tieši pretēji – gaiss tiek piesārņots, un veidojas sodrēji.
"Visi sadegšanas procesi var nokļūt elpceļos, īpaši bērniem un vecākiem cilvēkiem tas varētu būt kaitīgi. Un, protams, arī baltie griesti paliek pelēki," norādīja ārsts.
Statistika liecina, ka vidēji katrs eiropietis gadā nodedzina četrus kilogramus sveču. Par Latvijas iedzīvotāju sveču lietošanas paradumiem precīzu datu nav, bet mēs noteikti neesam lielākie sveču mīļotāji, piemēram, skandināvi un nīderlandieši dedzinot vairāk nekā mēs.
Profesors Vanadziņš arī skaidroja – lai arī ir gana daudz pētīts un secināts, ka, svecei sadegot, nekā briesmīga nav, tomēr šie savienojumi telpā var radīt ko citu.
"Mēs, piemēram, uzcepam un sagatavojam vakariņas, iededzam sveci, [degšanā] nāk ārā [kaut kas], un tas veido vēl kādu trešo lietu, kas ir nezināma, nesaprotama un neprognozējama. Šeit, protams, tās lielākās problēmas ir visiem tiem, kam ir elpceļu slimības, visiem, kuriem ir alerģiskas izpausmes, tiem, kuri ir sensitīvāki pret dažādiem gaisa piesārņojumiem, – tiem visiem ir problēma," viņš teica.
Savukārt plaušu slimību speciālists Krams norādīja uz astmas slimniekiem, kuri ir jūtīgāki pret dažādiem kairinājumiem.
"Ja tas būs nelielās devās, tad nebūs nekas, ja viņš regulāri lieto medikamentus. Bet tas nav veselīgi, saprotiet," viņš sacīja.
Profesors gan pauda, ka bīstamākas par svecēm var būt telpu uzkopšanas ķimikālijas. "Īpaši vannasistabās, kur ir slikta ventilācija, īpaši jaunajās mājās. Pie griestiem ventilators. Hloru saturoši savienojumi tiek lietoti augstākās koncentrācijas. Tie ir daudz bīstamāki nekā tā svece," viņš teica.
Tas viss liek padomāt par to, ko ikdienā ieelpojam, cik daudz ķimikāliju lietojam un cik bieži vēdinām telpas, jo lielāko diennakts daļu mēs pavadām tieši iekštelpās.
Vanadziņš skaidroja: "Mēs jau dienā caur sevi izlaižam daudzus tūkstošus litru gaisa. Katra ieelpa mums ir pāris litru gaisa. Kubikmetrā gaisa, kas ir telpā, ir putekļu, kvēpu un sadegšanas daļiņas, ķīmiskie savienojumi, mēs viņus izfiltrējam caur sevi. Līdz ar to, ja kādam mājās ir gaisa filtrs vai mitrinātājs, viņš var paskatīties –, tur pa nedēļu ir pamatīga kārtiņa. Tieši tas pats notiek ar mūsu plaušām. Tas darbojas tieši tāpat. Ka mēs esam to ieelpojuši, mēs pat neapzināmies. Bet mēs ieelpojam un tas var radīt un arī rada sekas. Jo gaisa kvalitāte ir ļoti liela problēma Eiropā un tajā skaitā Latvijā."
