Galvenais gaisa piesārņojuma avots Rīgā ir autotransports, kas transporta noslogotās ielās rada līdz pat 90% piesārņojumu - to konstatējuši Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālisti, veicot situācijas izpēti galvaspilsētā un gatavojot paskaidrojumus Eiropas Komisijai par gaisa kvalitātes normu pārkāpumiem Rīgā.
Pētījumos iegūtā informācija ir pretrunā ar iepriekš pieņemto, ka Rīgas aglomerācijā galvenais putekļu piesārņojuma avots ir mājsaimniecības, kas saražo 56% cieto daļiņu, 30% ir uz ražošanas nozares sirdsapziņas un tikai 14% putekļu gaisā saceļ transports.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists Jānis Kleperis skaidro, ka šis gads ir bijis smagāks sausās vasaras dēļ, putekļaino dienu bijis vairāk, tas arī iespaidojis piesārņojuma rādītājus.
Eiropas institūcijas regulāri pārmet Latvijai Eiropas Savienības (ES) gaisa kvalitātes noteikumu neievērošanu. Lielākoties pārmetumi attiecas uz Rīgu, kur kopš 2005. gada tiek reģistrēti vairāk nekā 35 putekļu koncentrācijas diennakts robežlielumu pārsniegumi. Šī iemesla dēļ pret Latvijas valsti sākta pārkāpumu procedūra, kurā soda naudas valstij varētu sasniegt no 493 eiro līdz 29 568 eiro (345 līdz 20 637 lati) par katru kavējuma dienu pēc sprieduma pasludināšanas, līdz pārkāpums tiek pilnībā novērsts. Lai izvairītos no maksimālajām soda naudām, Rīgas dome šogad gatavojas identificēt putekļu emisijas avotus, lai skaidrotu piesārņojuma rašanās iemeslu Eiropas Komisijai.
Kaut arī Rīgas domē 2011.gada vasarā apstiprināta Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma no 2011. līdz 2015.gadam, situācija pilsētā sevišķi nav mainījusies un putekļu koncentrācija Rīgas centra gaisā joprojām tiek novērota biežāk, nekā pieļauj ES normatīvi.
Rīgas domes Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš domā, ka Rīgas plāns gaisa piesārņojuma mazināšanai pajucis krīzes dēļ. „Plāns tiek savests kārtībā atbilstoši dzīvei, no tā tiek izņemta viena otra nereāla lieta un ielikta cita. Vislielākais piesārņotājs ir autotransports, par to tad arī jādomā," saka Kļaviņš.
