Lai gan gaisa kvalitāte Eiropas lielajās pilsētās ievērojami atšķiras, kopējā aina joprojām nav iepriecinoša – gandrīz visi lielpilsētu iedzīvotāji spiesti elpot gaisu, kurā kāda no piesārņojošajām vielām pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas pieļauto līmeni.
Pēdējās desmitgadēs izdevies ievērojami samazināt, piemēram, sēra dioksīda un benzola koncentrāciju gaisā, bet nopietnākās bažas joprojām sagādā pārmērīga gaisā suspendēto cieto daļiņu koncentrācija. Tas ir plaši izplatīts gaisa piesārņotājs, skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Aiva Eindorfa:
„Tas veidojas, piemēram, no transporta izplūdes gāzēm, ielu kaisīšanas rezultātā ar smiltīm un sāli. Cietās daļiņas rodas, arī automašīnām bremzējot. Ir arī tā saucamā dabisko avotu radītā ietekme – tas ir jūras sāls, tā kā esam pie jūras.”
Eiropas Vides aģentūras apkopotie dati par 2012.gadu liecina, ka Latvijā kaitīgam gaisa piesārņojuma līmenim ik dienas pakļauti 3,8% iedzīvotāju. Eindorfa secina, ka
salīdzinājumā ar citu Eiropas valstu datiem Latvijas gaisu nevarētu saukt par ļoti piesārņotu. Sliktāka situācija ir, piemēram, Vācijā, Zviedrijā, Austrijā. Taču arī Latvijas galvaspilsētā biežāk nekā vajadzētu tiek pārsniegts pieļaujamais cieto daļiņu un slāpekļa dioksīda līmenis.
„Nevarētu viennozīmīgi teikt, ka [gaisa piesārņojums Rīgā] samazinās vai ka situācija pasliktinās, tā ir vairāk svārstīga. Tas, protams, ir saistīts ar to, kāda mums ir ziema, kāda ir autotransporta intensitāte, visi citi apstākļi. Bet, salīdzinot pagājušā gada datus ar tiem, kas pieejami par šo gadu (kaut gan kalendārais gads vēl nav beidzies, tāpēc pilnīgu slēdzienu vēl nevaram dot), normatīvu pārsniegšanas gadījumu skaits samazinās. Ja gadījumu skaits, kad līmenis pārsniedz 50 mikrogramus uz kubikmetru, ir atļauts 35 reizes gadā, tad mēs šo rādītāju pārsniedzam, bet ne tik daudz kā iepriekšējā gadā tieši no šīm divām novērojumu stacijām Brīvības un Valdemāra ielā,” skaidro eksperte.
Gaisa piesārņojums izmaksā dārgi, uzsver Eiropas Vides aģentūra. Gan dabai, gan ekonomikai, gan visvairāk – cilvēku veselībai. Pētnieki lēš, ka tas vainojams vairāk nekā 400 tūkstošu cilvēku priekšlaicīgā nāvē ik gadu un tā ietekme uz veselību Eiropas Savienībā 2010.gadā izmaksāja vismaz 330 miljardus eiro. Uzskata, ka lielāko kaitējumu šodien nodara tieši cietās daļiņas, un šai problēmai pēdējā laikā eksperti pievēršas arvien vairāk, norāda Veselības inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas higiēnas ārste Maija Šnepste:
„Jo daļiņas ir sīkākas un smalkākas, jo vieglāk tās ir ieelpot un tās ieiet dziļāk elpošanas orgānos. Tās tiešām var ietekmēt elpošanas sistēmu, sirds un asinsvadu sistēmu un arī vispārējo organisma veselības stāvokli.”
Eiropas Vides aģentūra arī aplēsusi, ka Eiropas Savienībā esošo rūpnīcu radītais gaisa piesārņojums ik gadu nodara vairākus miljardus eiro lielus zaudējumus, sākot ar pāragru nāvi un slimībām līdz pat zemākai lauksaimniecības kultūru ražai.
