4. studija

4. studija

4. studija

4. studija

Kādas slimības var un kādas nevar «saķert» publiskās vietās

Dermatoloģe: Publiskajās pirtīs nav iespējams inficēties ar seksuāli transmisīvām slimībām

Reizēm cilvēki vēlas doties uz pirti pērties, taču baidās, ka var dabūt kāju sēnīti vai pat iedzīvoties veneriskās slimībās. Daļā sabiedrības satraukumu izraisa pat publiskās tualetes apmeklējums.

Tomēr Latvijas Televīzijas sastaptais Artūrs neuzskata, ka pirtī var dabūt seksuāli transmisīvas slimības (STS): "Kādreiz bija teiciens, ja nebūtu pirts un ķiploku, dakteri braukātu zelta karietēs."

Savukārt LTV raidījuma "4.studija" uzrunātā Kristīne pastāstīja, ka potenciālo slimību dēļ iet uz pirti laukos un no publiskām pirtīm izvairās. Liene nedomā, ka pirtī varētu inficēties ar kādām slimībām, bet Rasma par to nav domājusi.

Ieejot pirtnieka Jura Soprikina valstībā, redzams, ka pirts tiek rūpīgi kopta. Zināms gan, ka mikrobi ar aci nav saskatāmi.

"Pirti mazgājam katru dienu," stāsta pirtnieks Juris. "Mazgājam ar dezinficējošo šķīdumu, mazgājam visu, sienas, grīdas, visu."

Dermatoloģe Vita Priedīte norāda, ka pirtī saslimt var tikai teorētiski, bet "praktiski tas būs neiespējami, jo STS līp kontakta ceļā, nevis uz lāviņas. Ja kāds, kuru skārusi nopietna slimība, tik tiešām sēdējis ar pliku dupsi uz lāvas un nākamais apsēžas tanī pašā brīdī, bet praktiski nav iespējams."

"Katrs cilvēks pirtī ņem paliktni. Ja netic, pats var pamazgāt," piebilst pirtnieks Juris Soprikins. Un aizejot uz ģērbtuvēm, drošības nolūkos jāsēž uz dvieļa.

Pirtniekus kontrolē gan Veselības inspekcija, gan Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). "Jāatzīst, ka cilvēki ir ļoti godprātīgi, kas strādā šajā jomā, jo katram gribas sniegt drošu pakalpojumu. Var ieiet skatīties, vai viss ir tīrs, vai svaigs gaiss," stāsta inspekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Solvita Muceniece.

Tautā runā, ka pat ‘franču iesnas” varot dabūt, apsēžoties uz poda publiskajā tualetē. To gan visbiežāk stāsta vīri savām sievām, atgriežoties mājās pēc atpūtas.

"Pie daktera stāsta ne vienmēr patiesību, bet tādā veidā šī informācija tiek stāstīta," pieredzē dalās dermatoloģe Vita Priedīte. "Nē, tas tā nav, uz tualetes poda apsēžoties, sifilisu nedabūsim, transmisīvās slimības uz poda nedabūsim."

Ieejot sabiedriskajā tualetē un baidoties no kaitēm, cilvēki rīkojas ar dažādām metodēm. Vieni, lai justos droši, aptin ap poda vāku rulli papīra, citi uzkāpj uz klozetpoda un tupot nokārto dabiskās vajadzības.

Savukārt degvielas uzpildes stacijās, piemēram, "Statoil" tualetēs pēc noteikta klienta skaita darbinieki iet uzkopt. Ja klients jūtas apdraudēts, var pateikt personālam un saukt pārdevēju. Bet, ja kauns aicināt pārdevēju, cilvēki parasti izlīdzas kā māk.

Ienākot publiskajā tualetē, ne visiem gribas sēdēt uz poda brilles, citi nokārtojas stāvus. Un ne vienmēr, aizejot tiek noslaucīta poda maliņa.

LTV kā ar uguni meklēja labierīcības, kurās nav jāplūkā papīri, jo viss jau ir sagatavots klienta ērtībai. Iespējams, arī Latvijā pienāks laiks, kad beidzot pietuvosimies Eiropas līmenim, kad būs papīri, ko uzlikt uz poda malas, un šķīdums, ar ko dezinficēt poda maliņu.

Raidījums "4.studija" ar video eksperimenta palīdzību noskaidroja, ka tikai katra otrā sieviete pēc tualetes apmeklējuma nomazgāja rokas. Tas ir pietiekami bīstami, jo var inficēties ar baktērijām un vīrusiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti