Pirmssvētku laikā, kā jau ierasts, Dabas aizsardzības pārvaldes vides inspektori lūko, lai netiktu plūkti un pārdoti retie un aizsargājamie augi, kā arī pārbauda puķu un Jāņu zāļu tirgus, lai nepieļautu aizsargājamu augu tirdzniecību. Pašiem līgotājiem un papardes ziedu meklētājiem vēl būtu jāatceras, ka ne katrs augs, ko plūc Jāņu vakarā, ir labs.
Ko pīt Jāņu vainagā un no kā siet Jāņu pušķus - katrai puķu vācējai ziedu vakarā sava izjūta un sava saikne ar dabu, kā arī doma, ar kādu savs vainags pīts.
Ne visas skaistās puķes, kas aug pļavā, tomēr drīkst pīt vainagā - kā katru gadu pirms Jāņiem, arī šogad atgādina Dabas aizsardzības pārvalde.
Visu zāļu vakarā vajag darīt ar prātu un ar pietāti pret dabu, norāda parvaldes inspektore Irēna Muskare. "Drīkst pļavā plūkt visu, kas skaists, bet, protams, ar mēru. Jāskatās, cik ziedu ir pļavā. Ja tas ir vienīgais skaistais zieds, tad varbūt to nevajadzētu noplūkt. Mūsu pļavas vēl joprojām ir pietiekoši bagātas ar margrietiņām, rudzu lauki un vecās atmatas - ar rudzupuķēm, tāpat sāk ziedēt madaras, dedestiņas un vanagviķi, kas ir pietiekoši krāšņi vainagiem un arī viegli iepinami. Brīnišķīgs vainaga materiāls ir meža zemene, tie vainagi ir patiešām krāšņi," teic Irēna Muskare.
"Kas attiecas uz aizsargājamiem augiem, derētu tos tomēr atpazīt un izvairīties no to plūkšanas," norāda Muskare. Šādus augus atpazīt nav sarežģīti, arī atrast tos nav tik vienkārši, taču, ja tomēr izdodas, plūkt nekādā gadījumā nedrīkst, uzsver Irēna Muskare.
"Pašlaik ziedošos aizsargājamos augus var diezgan viegli atpazīt, ja tajos vērīgi ieskatās. Tās ir dzegužpirkstītes, dzegužpuķes, kas vizuāli ir atšķirīgas no citiem pļavas augiem, jo to sīkie, mazie ziediņi, kas parasti izkārtoti vienā vārpā un kura, iespējams, tagad vēl tikai verās, tāpat kā naktsvijoles - tās izskatās pēc mazām orhidejām, maziem taurenīšiem, kas sakārtoti vienā vārpiņā. Tādu noteikti nebūs ļoti daudz, arī vietu, kur tās aug, nav daudz. Parasti tās atrodas mitrās pļavās, ezeru piekrastēs, arī mitrākās mežmalās. Tie ir tie īpaši, retie, aizsargājamie augi, ko noteikti nedrīkstētu likt Jāņu vainagos," skaidro Irēna Muskare.
"Kas attiecas uz citiem krāšņajiem aizsargājamajiem augiem, tad daļa no tiem jau ir pārziedējusi. Tagad ziedēšanu beidz Sibīrijas skalbe, ko mēs savos puķu dārzos pazīstam kā Ziemeļu īrisu, bet, sastopot to dabā, noteikti nevajadzētu plūkst. Jumstiņu gladiola, kas ir līdzīga arī parastajai dārza gladiolai, tik pļavā noteikti izskatās stipri krāšņāka par visu pārējo, tā par laimi vēl nezied, tāpēc diez vai to kāds iekāros," pauž Muskare.
Tiecoties pēc skaista zieda vai dodoties meklēt papardes ziedu, nebūtu jāaizmirst arī par augiem, kas nav gluži tie, par kuriem var skandēt, ka "visa laba Jāņu zāle, ko plūc Jāņu vakarā", atgādina Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti.
"Ļoti, ļoti uzmanīgiem jābūt ar Sosnovska latvāni, jo tas ir viens no briesmīgākajiem augiem, kas var radīt nopietnus ķīmiskus apdegumus, sevišķi saules gaismā. Visādi citādi šim augam piemīt dažāda veida nenoskaidroti efekti saskarsmē ar to. Ļoti necils augs varbūt no pirmā skata, bet tas, ko jau senatnē mūsu vecmāmiņas centās nesavākt sienā lopiem, tās ir gundegas. Kaut gan tās ir pietiekoši skaistas un krāšņas, bet noteiktos apstākļos arī gudengas var izraisīt, protams, ne tik nopietnus, bet arī sava veida apdegumus. Tieši tāpat var būt saskarsmē ar jaunajiem apiņu dzinumiem," skaidro Dabas aizsardzības parvaldes inspektore.
Ja saskarsmē ar indīgajiem augiem jāņotājs var gūt veselības problēmas, tad plūcot aizsargājamos augus var iekulties arī finansiālās un administratīvās problēmās. "Šajās dienās lielākajās tirdzniecības vietās notiek kontrole. Saskaņā ar Administratīvā pārkāpuma kodeksu ir paredzēts arī naudas sods," norāda Irēna Muskare.
Lai Jāņu vakars labām zālēm bagāts, kas plūktas ar mīlestību un saudzējot dabu, jo šīs nakts maģija arī slēpjoties labo zāļu un cilvēka īpašās saiknes ar dabu spēkā.
