Attīstītās rietumvalstis ir atzinušas, ka aptaukošanās un jo īpaši bērnu aptaukošanās sāk pieņemt epidēmijas apmērus. Rīgas ielās sastaptie pusaudži pauda, ka uztura problēmas un liekais svars arī Latvijā kļūst par problēmu, jo bieži vien jaunieši izvēlas neveselīgu pārtiku.
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāne Ingrīda Rumba – Rozenfelde skaidroja, ka pasaulē aptaukošanās īpatsvars bērniem pieaug, sevišķi izteikti tas ir attīstītajās rietumvalstīs, kā, piemēram, ASV, Lielbritānijā. Daudz mazāk šī problēma ir attīstības valstīs, piemēram, Āfrikā.
„Bet Latvijā mēs redzam šo tendenci, tomēr aptaukošanās nav pieņēmusi tādus katastrofālus apmērus,” sacīja Rumba – Rozenfelde.
Ir svarīgi sākt rīkoties tagad, uzsver speciāliste, jo daudz vieglāk ir izvairīties un nepieļaut aptaukošanos, nekā cīnīties ar to. Tiesa, daudziem vecākiem trūkst zināšanu un, gribot labu, viņi nodara pāri saviem bērniem.
„Ģimenē rūpes, mīlestība kādreiz tiek it kā integrētas ar rūpēm tieši par ēdienu – jo vairāk ēdiena, jo vairāk rūpju, tāda hiperaprūpe tiek organizēta,” atzina eksperte.
Liekais svars bērniem ir īpaši bīstams, jo var izraisīt sekas, kas ietekmēs visu tālāko dzīvi.
„Aptaukošanās rada nopietnas vielmaiņas izmaiņas. Būtībā mēs varam teikt arī tā, ka koronārais sindroms, insults, smadzeņu insults - tās ir slimības, kam ir asni jau agrīnā bērnībā, jo caur aptaukošanos un vielmaiņas izmaiņām tiek bojāti asinsvadi,” skaidroja Ingrīda Rumba – Rozenfelde.
„Aptaukošanās iet roku rokā ar otrā tipa cukura diabēta attīstību un, jāsaka, ka otrā tipa diabēts agrāk bija raksturīgs tikai pieaugušiem, tagad tad arvien vairāk ir arī pusaudžu vecumā,” sacīja speciāliste.
Ģimenes ārsts ir pirmais, pie kura vērsties, ja rodas aizdomas, ka bērnam ir liekais svars. Būtiski ir nevilcināties, cerot, ka viss pāries pats par sevi. Mainot dzīves stilu, sportojot un veselīgi ēdot, aptaukošanos var novērst arī tad, ja cilvēkam uz to ir ģenētiska nosliece.
