Seksualitāte bērniem parādās dažu gadu vecumā, kad savs ķermenis tiek apzināts un izpētīts jau mērķtiecīgi. Trīsgadīgs dēls var mammai pajautāt, lai viņa parāda savu krāniņu. Piektās klases meitene var skolā pie speciālista mēģināt noskaidrot, kā ar vecākiem uzsākt sarunu par to, ka pirmo reizi ir sākušās mēnešreizes. Bijis gadījums, ka divu gadu vecumā meitenīte redz, ka citi puikas čurā stāvus un paziņo, ka nākamajā dienā arī tā darīs.
Ja bērns mājās vēl nav jautājis par seksualitāti un viņam ir vairāk nekā septiņi gadi, tad jāsaprot, ka viņš jau to ir uzzinājis citur.
Bērniem var būt aktuāli televīzijas raidījumi, kas paredzēti lielākam vecumam vai pat pieaugušajiem. Pat laikā, kurā visa ģimene skatās televizoru, var kādā seriālā būt izspēlētā situācija, kurā vīrietim bijis neveiksmīgs sekss. Bērniem var rasties jautājumi, kurus ģimenē var izskaidrot, piemēram, tā, ka vīriešiem gados reizēm gadās, ka nesanāk.
Atsevišķos gadījumos jaunākā paaudze jāsagatavo, ka ģimenē tiks runāts par vienu vai otru tēmu, pēc tam tiks aizskartas nākamās. Vecāki, kuri uzvedas brīvi un iet ar bērniem kopā mazgāties pirtī, dušā vai vannā, var retāk saskarties ar neērtiem jautājumiem un pārsteigumiem.
Septiņu gadu vecumā bērni sāk interesēties par seksu un viss atkarīgs, kad un kā ģimenē paskaidro interesējošos jautājumus. Visticamāk, ka pastiprinātas intereses no bērnu puses nebūs. Jāatceras, ka nedrīkst dēmonizēt šīs tēmas. Dabiskas atbildes un nesagatavotas runas palīdzēs gan vecākiem, gan bērniem. Noderīgi var būt arī žurnāli, bukleti un izglītojoši video.
Jaunākai paaudzei varētu nebūt ērti, ja vecāki uzvedas samāksloti un paši ir kautrīgi, lai runātu par šiem jautājumiem, vai arī ir pārāk daudz gatavojušies. Visbiežāk bērni jautājumus uzdos, kad paši tam būs gatavi. Tas arī ir labākais laiks, kad par to runāt, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" sprieda biedrības "Papardes zieds" pārstāve, Rīgas Teikas vidusskolas bioloģijas skolotāja Solvita Melne, mamma un publiciste Linda Curika, ārste psihoterapeiteIrēna Larionova.
Biedrība "Papardes zieds" izveidojis izglītojošu filmu vecākiem, kas stāsta, kā izglītot bērnus par seksualitāti un attiecībām. Solvita Melne atklāj, ka filma ir vairāk kā rosinājums vecākiem domāt, kā runāt ar bērnu ar šiem intīmajiem jautājumiem. Normāli, ka katrs bērns līdz septiņiem gadiem grib uzzināt, kā viņš ir ieradies šajā pasaule, un tad ir svarīgi, ka šo atbildi sniedz tieši vecāki.
Kļūdas pieļauj visi un jārēķinās, ka ne viss iecerētais izdosies un sanāks, kā gribēts. Taču jāsaprot, ka tas vecākiem piedien un vienas pareizās formulas nav. Arī speciālistes raidījumā atzina, ka, iespējams, šodien rīkotos savādāk, ja būtu jāatgriežas laikā, kad pašas audzinājušas savas atvases.
Raidījuma "Ģimenes studija" laikā klausītāju uzdotie jautājumi liecina, ka rast pareizu atbildi uz jautājumiem par intimitāti un attiecībām nav vienkārši. Kāda mamma izrādīja satraukumu par četrgadīgu bērnu, kurš berzē savu krāniņu, līdz tas maina formu un paliek stīvs. Cita mamma pavēstīja, ka piecgadīgā meita aiztiek savus dzimumorgānus pat publiskās vietās. Šādos gadījumos ieteicams nepievērst tam uzmanību, ja tas notiek mājās, un izlikties to neredzam, taču publiskā vietā to nevajadzētu darīt un parunāt, ka sevi var iepazīt mājās, raidījumā skaidroja speciālistes.
Pašapmierināšanās nav noziegums, tā ir dabiska dzīves sastāvdaļa un vecākiem nav tādēļ jāsaspringst un jāsatraucas.
Svarīgāk ir izglītot bērnus par seksualitāti. Noskaidrots, ka 50% meiteņu un tikai 30% zēnu zina par seksualitāti. No tā var secināt, ka meiteņu vecāki ir atbildīgāki un liek lielāku uzsvaru audzināšanā, tikmēr zēni nav apguvuši normālas attiecības un turpmākajā dzīvē vairāk cieš. Vīrieši izaug vardarbīgāki un biežāk tieši vīrieši ir izvarotāji. Katrs grib būt mīlēts un, ja to nesaņem ģimenē, tad ir spiests to meklēt ārpus tās. Reizēm gadās, ka ģimenē runāt par seksu ir kauns, bet, ja ģimenē netrūkst mīlestības, tad visus jautājumus var izrunāt.
Seksologs Jānis Zālītis esot kādreiz veidojis grupas un radošos pulciņus, kurās bērni varējuši zīmēt vai kā citādi izpausties. Tie bērni, kuri ir radoši nodarbināti, mazāk koncentrējas uz seksualitāti, jo izpētīts, ka viena veida enerģija pārveidojas citā, piemēram, seksuālā enerģija tiek mērķtiecīgi izlietota radošos pulciņos vai fiziskās aktivitātēs.
Seksuāla rakstura jautājumus mūsdienās var izzināt arī internetā. Mazi bērni var pat nejauši atvērt lapas, kuras domātas pieaugušajiem un gūt nepatīkamas emocijas. Tāpēc Latvijas likumdošana paredz nepieciešamību brīdināt par vecuma ierobežojumu, Latvijas Radio pastāstīja "Drošs internets" pārstāve Maija Katkovska. Viņa atzina, ka jaunieši un tīņi internetā var sevi pietiekami izglītot, meklējot informāciju, tāpēc jābūt pieejamiem vairākiem avotiem, lai paši var izvērtēt un izglītoties. Protams, var lietot interneta satura filtrus, kas bērnus pasargā no pieaugušiem paredzētā satura.
Taču jāņem vērā, ka arī vecāki meklē internetā dažādus seksuāla vai pornogrāfiska rakstura materiālus savai izklaidei, kuri var parādīties interneta pārlūkā, kad tajā kaut ko meklē bērns, tāpēc vērts apdomāt to, ka bērnam ir savs lietotāja profils, kā arī vēstures dzēšana.
Kāds raidījuma "Ģimenes studija" klausītājs konstatējis, ka viņa bērns internetā skatījies pornogrāfiskus materiālus, taču atzina, ka ir neizpratnē par to, ko pateikt pusaudzim. Viņš bija satraucies, ka bērns var skatīties, kā to citi cilvēki dara, un spriest, kāpēc nemēģināt pašam. Speciālistes ieteica nerāties, bet draudzīgi parunāties, izmantojot humoriņu un jociņu. Varbūt bērns pateiks, kas pārsteidzis, kas bijis redzēts riebīgs un nepatīkams. Bērnam ir jāsaka, ka tā nav mīlestība un tā nerodas bērni, jo reizēm šajās filmās sāpes, ciešanas un nepatika ir vērojamas vairāk nekā jūtas un mīlestība. Pusaudžiem ir jāsaprot, ka tā ir tikai filma ar plikiem cilvēkiem.
Jābūt gataviem, ka bērni var pieķert vecākus mīlējoties. Var veidoties trauksmes situācija. Dažās pusaudžu grāmatiņās ir pat publicēti padomi, ka tādās reizēs vajag klusītēm aiziet un netraucēt vecākus. Lielisks un abpusēji cienījams risinājums ir pieklauvēšana un ienākt atļaujas paprasīšana.
Bērni redz arī to, ja mammai nāk dažādi vīrieši. Meitām tas var radīt nepatiku vai likt pamēģināt pašām.
1955.gadā seksuālo audzināšanu kā mācību priekšmetu ieviesa Zviedrijā. Viņu pieredze liecina, ka lēmums un virziens bijis pareizs un jaunākā paaudze tiek izglītota. Šodienas moderno tehnoloģiju problēma ir ļaunprātīga bērnu izmantošana. Zviedrijas sabiedrība uztraucas par to, ka internetā var viegli iepazīties un pedofīli var samērā vienkārši iegūt bērnu uzticību, kuras rezultātā tikt pie kontaktinformācijas - dzīvesvietas adreses, telefona numura un epasta adreses.
Zviedrijā valsts mēroga skandāls izcēlās pēc tam, kad tika izveidoti divi viltus profili jaunām meitenēm. Pēc sludinājumu publicēšanas katrai dienas laikā pieteicās 100 vīrieši, zinot, ka viņas ir nepilngadīgas.
