Stereotipi no astoņdesmitajiem
Spēka treniņi sabiedrībā kļūst arvien populārāki, tomēr aizvien vēl ir cilvēki, kas ir pārliecināti, ka svaru cilāšana nav vajadzīga un vēlamās fiziskās sagatavotības iegūšanai pietiek tikai ar kardiotreniņiem. Bieži vien šāda pārliecība ir balstīta arī stereotipos un negatīvās asociācijās, uzskata treneris.
Ienāc "LSMnīcā"!
Raidieraksta ciklā "Labākās zāles" žurnāliste un fitnesa trenere Paula Markusa meklē zinātnē balstītas atbildes uz jautājumu, kā dzīvot labāk un kā dzīvot ilgāk.
Lasi arī raidieraksta rakstus, tos atradīsi šeit!
"LSMnīca" ir jauna vieta jautājumiem, viedokļiem un sarunām. Raidierakstu iespējams dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv.
"Iztēlojies 80. gadu spēka un body builderu kačalku, kurā ir eļļoti, vēnaini cilvēki ar tik tiešām milzīgiem muskuļiem, un ir grūti bez frizūras atšķirt, vai tā ir sieviete vai vīrietis. Tas ir ļoti stereotipisks pieņēmums par to, ko dara spēka treniņos. Tie laiki ir pagājuši," uzsvēra Matisāns.
80. gados tas vienkārši bija veids, kā tika reklamēti sporta klubi, lai parādītu, ka tajos ir iespējams sasniegt augstus rezultātus. Taču parastajam cilvēkam, kurš nevēlas nodarboties ar kultūrismu jeb bodibildingu, mērķis, visticamāk, būs cits.
Vispirms ir vērts definēt, kas katram ir vēlamais rezultāts. Visticamāk, tas būs – dzīvot šajā pasaulē ilgi un kvalitatīvi. Šādu rezultātu tieši ir iespējams sasniegt ar spēka treniņu palīdzību.
"Ir arvien vairāk pētījumu, un šeit es pat labprāt izmantotu vienu citātu no daktera jeb, precīzāk sakot, neirozinātnes profesora Hubermana, kurš ir minējis, ka ir veikti testi par to, kā smadzeņu funkcijas saglabāt – vai tās būs krustvārdu mīklas, vai tie būs rēbusi domāšanai, bet arvien vairāk noskaidrojas, ka
smadzeņu spēju saglabāšanai un ilgai dzīves kvalitātei visvairāk sniedz tieši fiziskās aktivitātes, un fiziskās aktivitātes patiesībā nozīmē treniņus – gan kardio, gan spēka," skaidroja Matisāns.
Ko nozīmē – trenēties?
Tieši paaugstināta fiziska slodze ir tas elements ikdienā, kas stimulē ķermeni saglabāt savu esošo fizisko formu, bet, ja treniņi notiek regulāri, fiziskā forma pat tiek uzlabota.
Taču jāsaprot, ka ne viss, ko esam ieraduši aprakstīt ar vārdu "treniņš", tiešām to arī nozīmē – minimāla darbība, sēžot uz vingrošanas bumbas un izmantojot puskilogramu smagas hanteles, būs tikai kustība. Jā, šāda vingrošana lieti noderēs tiem, kas atgūstas pēc kādas traumas, vai tiem, kuriem nepieciešama rehabilitācija citu iemeslu dēļ, taču tas nav treniņš, uzsvēra Matisāns.
"Spēka treniņiem ir jābūt nogurdinošiem. Nevis tā, ka tu ģībsti un vem, bet tu saproti, ka tikko to izdarīji 10 reizes, vienpadsmito vēl var būt, bet divpadsmito būtu bīstami mēģināt.
Līdz tādam nogurumam cilvēkam vajadzētu spēt trenēties tad, kad viņš jau kādu laiku ir pieradis to darīt. Iesācējam, protams, tam ir jāpieiet mazliet konservatīvāk," norādīja Matisāns.
Jebkurā gadījumā spēka treniņi nozīmē darīt vairāk nekā ikdienā, labprātīgi doties pretī kaut kam grūtam, izaicināt un nogurdināt sevi.
"To ir grūti darīt, ja asociācija ar [spēka treniņiem] ir šie 80. gadu stereotipiskie attēli. Protams, kurš džeks grib būt tik milzīgs, ka nespēj sev normālu kreklu uzvilkt? Kura sieviete grib tikt pielīdzināta vīrietim? Bet tas, manuprāt, ir noiets etaps," pauda Matisāns.
Spēks nenozīmē lielu izmēru
Bieži vien tieši sievietes ir tās, kas atsakās no spēka treniņiem, sakot, ka nevēlas lielus muskuļus. Matisāns stāstīja, ka savām klientēm parasti uz to atbild ar smaidu – ja tev muskuļi patiešām izaugs tik ātri un tik milzīgi, kā esi iztēlojusies, tu varēsi pelnīt miljonus ar savu gēnu paraugiem.
"Realitātē muskuļi neaug ātri.
Kas mēdz notikt jau pēc pirmajām nedēļām treniņos, no kā dažkārt baidās cilvēki, ir tas, ka muskulis piebriest – jo tiek izmantots, jo pēkšņi nav atrofējies. Bet tas ir normāli, muskulis sāk ieņemt savu normālo apjomu, normālo stingrību. Jā, varbūt tas nozīmē, ka tas ir mazliet lielāks, bet tas nekad neaug bezgalīgos apmēros," uzsvēra Matisāns.
Matisāns norādīja, ka treka riteņbraucēji ir vienīgie īpašie cilvēki uz šīs pasaules, kuriem ir tiešām milzīgi kāju muskuļi, bet arī ne visiem. Ja netrenējies kā treka riteņbraucējs vismaz kādus 25 gadus, milzīgi stilbi tev noteikti nedraud.
Līdz ar to bažas, ka sievietes, sākot cilāt trīs vai piecu kilogramu hanteles, iegūs milzīgus muskuļus un vīrišķīgas formas, ir fizioloģiski nepamatotas.
"Ja arī tev katrā rokā būs pa 16 un pēc četru mēnešu treniņiem arī 20 kilogramu hanteles, tu joprojām būsi tajā pašā izmērā, bet tu, visticamāk, būsi spēcīgāka. Ir ļoti svarīga piebilde pie šī – spēks ne vienmēr nozīmē izmēru," norādīja Matisāns.
Muskuļi kvalitatīvām vecumdienām
Spēka treniņi nozīmē apgūt prasmi efektīvi pārvietot savu ķermeni, piemēram, turot rokās hanteles. Tie palīdz kļūt spēcīgākiem un uzturēt savu veselību, jo muskuļi ir ļoti būtiski tieši ilgai dzīvei un augstai dzīves kvalitātei vecumdienās.
"Pirmkārt, mūsu ķermenis sastāv gan no kauliem, gan, protams, locītavām un muskuļiem. Mūsu skeletu, mūsu smadzenes telpā un laikā pārvieto muskuļi. Ja muskuļi nav trenēti, tie ļoti ātri izbeidzas, to resurss beigsies," pauda Matisāns.
Regulāri veikt spēka treniņus un ievērot zināmu rutīnu nozīmē rūpēties par visu ķermeni. Ir jārēķinās ar to, ka spēka treniņi paši par sevi ir tikai viens elements, bet cilvēka ķermenis pieprasa veselu darbību kompleksu – ir būtiski gan sevi nogurdināt treniņos, gan ar kvalitatīvu miegu un uzturu pēc tiem atjaunoties.
Ideālajā pasaulē veselības uzlabošana būtu visu cilvēku galvenā motivācija, kāpēc doties uz sporta zāli, taču realitātē daudziem primārais mērķis tomēr ir izskata uzlabošana un liekā svara zaudēšana.
Tievēšana jāatstāj otrajā plānā
Runājot par lieko svaru, Matisāns uzsvēra, ka patiesībā problēma ir nevis tauku masā, bet gan muskuļu masas trūkumā. Līdz ar to vispirms jādomā par to, kā kļūt spēcīgākam, bet tikai tad – kā notievēt.
"Protams, izskats ir ļoti būtisks, bet arvien biežāk cilvēki pie manis nāk arī ar jautājumu – kā es šo varu panākt veselīgi," atklāja Matisāns.
Novājēšana ir viens veids, kā cilvēks var samazināt savus apkārtmērus, taču bieži vien, ievērojot stingras un drastiskas diētas, līdz ar liekajiem kilogramiem pazūd arī dzīvesprieks, degsme, veselība un imunitāte – viss mums nepieciešamais pazūd, ja ēdam nepietiekami. Nemaz nerunājot, ka liekie kilogrami pēc diētu izbeigšanas mēdz atgriezties ar uzviju.
"Tāpēc es parasti iesaku – sāc ar spēka treniņiem, ar uzturu – pēc mēneša un diviem.
Ja tu pirmo nedēļu laikā saskaries ar milzīgu nogurumu, mini trīs reizes – vai nu tu nespēj atjaunoties, tātad jāskatās, kas notiek ar miegu, vai arī tavs uzturs ir nepietiekams," ieteica Matisāns.
Tāpat svarīgi saprast, ka par spēka treniņiem un vispār fiziskās sagatavotības uzlabošanu ir jādomā ilgtermiņā. Tas nav tikai par liekā svara zaudēšanu vai sagatavošanos vasaras pludmales sezonai.
"Es pieņemu, ka tava dzīve nebeigsies šajā vasaras sezonā. Es ceru, ka cilvēki plāno dzīvot ilgāk nekā tikai vienu vasaru, kurai viņi gatavojas, tāpēc labāk izzini veidu, kā tu vari sagatavoties uz visu savu dzīvi, nevis tikai uz vienu vasaru," ieteica Matisāns.
Lasi citus cikla "Labākās zāles" rakstus un klausies podkāstus!
