Ja ilgstoši trūkst viena vai vairāku zobu, tad pārējie zobi palielinātas slodzes dēļ var mainīt savu atrašanās vietu, kā arī pastiprināti nodilt, radot būtiskas pārmaiņas žoklī un sakodienā, tā pazeminot dzīves kvalitāti.
"Pazaudējot zobu, mēs lēnām, pirmajos trīs mēnešos, pazaudējam kaulu un ir grūtāk to zobu aizvietot, ja mēs plānojam nākotnē likt implantu. Ja izveidojam tiltu, ir nedaudz vienkāršāk, – tad ir vairāk laika pagaidīt. Vienlaikus sakodienā potenciāli var būt izmaiņas. Kāds zobs var noliekties, kādi citi zobi var būt pārslodzē," stāstīja Bite.
Ja izkritušo zobu plānots aizvietot ar implantu, vēlams to izdarīt apmēram sešu mēnešu laikā. Tas, cik ļoti steidzīgi par to jāparūpējas, atkarīgs no iekaisuma apmēra, bet vislabāk gan līdz tam nenonākt vispār.
"Es ieteiktu sākt domāt par to, vēl pirms tiek zaudēts zobs, jo bieži vien mēs zinām, ka tas zobs jau ir nolemts, bieži vien tur ir problēmas, pirms vēl tas sāk sāpēt. Tajā brīdī, kad tas sāk sāpēt, ir jau par vēlu, bet tajā brīdī, kad raujam zobu, kas vēl nav iekaisis, mums ir iespēja jau uzreiz atrisināt šo problēmu, piemēram, ar implantu.
Tas ir labākais variants, jo tā varam maksimāli saglabāt audu apjomu, smaganu, kas vēl ir smuka, un tas ir ātrāk, tas ir lētāk," uzsvēra mutes, žokļu un sejas ķirurgs Antons Vostroilovs.
Līdz ar to savlaicīga plānošana, rūpējoties par savu smaidu, ir ārkārtīgi svarīga. Īpaši, ja problēmas skar priekšējos zobus. Mūsdienās zobārstniecība piedāvā trīs iespējas, kā ilgtermiņā aizvietot izkritušu zobu: implants, tilts vai izņemama protēze.
No šīm trīs opcijām cilvēkiem psiholoģiski vislielākās raizes sagādā izņemamā protēze, turklāt tā arī visbūtiskāk ietekmē dzīves kvalitāti.
"Izņemama protēze lielākai daļai dzīves kvalitāti pasliktina. Izveidot skaistu smaidu ar izņemamu protēzi ir iespējams, bet galvenais ir funkcija, un tā cieš visvairāk. Piemēram, cietāku ēdienu vairs nevar sakošļāt," norādīja Bite.
Lielākoties kraukšķīgi un cieti ēdieni cilvēkiem ar izņemamu protēzi nav pa spēkam, lielākajai daļai pacientu izņemamā protēze nozīmē dzīves kvalitātes kritumu, ēdiena izvēles izmaiņas un ilgtermiņa sekas. Taču ir arī cilvēki, kas nejūt protēzes spiedienu.
Līdz ar to zobārsts aicināja vienmēr rūpīgi apdomāt, vai izņemamā protēze būs optimāls risinājums, vienlaikus atgādinot, ka katrs gadījums ir individuāls.
"Lielā daļā gadījumu adaptācija vairāk vai mazāk notiek, mēs tomēr pie visa kā varam pierast, bet tas ir stipri individuāli. Ir cilvēki, kas [izņemamo protēzi] pieņem, ir, – kas ļoti slikti pieņem. Retos gadījumos izņemamās protēzes pat nevar panēsāt, ir tādi dedzinošās mutes sindromi un citas saslimšanas, kuru dēļ pacienti pilnībā nevar panēsāt izņemamās protēzes," skaidroja Bite.
Savukārt, ja izkritis vai sabojājies nevis viens, bet stipri vairāk zobu, jārēķinās, ka ārstniecības plāns var būt gana pamatīgs, un tā sastādīšanai jāvelta laiks, konsultējoties ar zobārstniecības speciālistiem gan protezēšanā, gan ķirurģijā.
"Pirmkārt, jāsaprot, kuri zobi ir saglabājami. Nevajag steigties bez pārbaudes, bez plombu izņemšanas, bez kariesa izņemšanas, pie secinājumiem, ka zobs ir raujams. Katrs zobs ir vērtīgs. Mūsdienās tomēr ir mazinvazīvi un ļoti izturīgi risinājumi, ar kuriem pat salīdzinoši švakus zobus varam reanimēt, atjaunot un saglabāt ilgāku periodu. Līdz ar to pirmais ir plāns. Kārtīgi, rūpīgi sastādīts plāns," uzsvēra Bite.
