Ģeneralizētas trauksmes traucējumi ir psihiskie traucējumi, ko raksturo ilgstoša, pārmērīga trauksme un bažas, priekšnojauta, ka notiks kaut kas slikts, un tie ir vieni no biežāk sastopamajiem trauksmes traucējumiem. Savukārt depresija ir visbiežākais garastāvokļa traucējums. Trauksmes jeb neirotiskie un garastāvokļa traucējumi ir divas visizplatītākās psihisko traucējumu grupas visā pasaulē.
RAKSTA CEĻVEDIS:
- Nozīmīgs Latvijas mēroga pētījums
- Kurām sievietēm ir lielāka iespēja ciest no depresijas
- Kuriem vīriešiem ir lielāka iespēja ciest no depresijas
- Vīriešiem, kuri dzīvo pilsētās ārpus Rīgas, zemākas izredzes slimot ar depresiju
- Faktori, kas ietekmē ģeneralizētas trauksmes izredzes abiem dzimumiem
- Nākotnē vajadzīgi plašāki pētījumi
Nozīmīgs Latvijas mēroga pētījums
Lai sekmētu agrīnu un savlaicīgu šo abu traucējumu atpazīšanu un ārstēšanu, ir jāzina to paredzamā izplatība un vispārējie, kā arī konkrētam reģionam raksturīgie ar šiem traucējumiem saistītie faktori, kas palīdzēs noteikt cilvēku grupas, kam būtu nepieciešams skrīnings. Līdz ar to savā disertācijas pētījumā noskaidroju ģeneralizētas trauksmes traucējumu un depresijas simptomu izplatību Latvijā un noteicu, kādi faktori paaugstina šo traucējumu iespējamību jeb izredzes sievietēm un vīriešiem.
Mans pētījums ir daļa no Eiropas Sociālā fonda un Veselības ministrijas "Pētījuma par psihisku traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā".
Lai noteiktu pētījumā minētos traucējumus, tika izmantoti starptautiski atzīti un pārbaudīti diagnostiskie instrumenti, tādi kā "Pacientu veselības aptauja-9" (PHQ-9), "Ģeneralizētas trauksmes traucējumu aptauja-7" (GAD-7) un "Starptautiskā neiropsihiatriskā MINI intervija" (M.I.N.I.).
Pētījuma rezultāti liecina, ka 6,4 % Latvijas iedzīvotāju ir nozīmīgi depresijas simptomi, turklāt tā ir izplatītāka sieviešu (7,7 %) vidū (vīriešu – 4,8 %). Savukārt ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomi (nemiers, aizkaitināmība, koncentrēšanās grūtības u. c.) skar 3,9 % Latvijas iedzīvotāju un vairāk sievietes (4,9 %) nekā vīriešus (2,7 %). Tas pierāda, ka ir svarīgi noskaidrot, kādi faktori sievietēm un vīriešiem palielina izredzes slimot ar depresiju un/vai ģeneralizētu trauksmi, lai varētu izstrādāt efektīvas psihiskās veselības aprūpes stratēģijas.
Tika pierādīts, ka pašnāvnieciska uzvedība, depresijas un ģeneralizētas trauksmes simptomi bieži ir sastopami vienlaicīgi, turklāt abiem dzimumiem, taču vīriešiem pašnāvnieciska uzvedība vai domas saistītas ar augstākām depresijas izredzēm un īpaši augstākām ģeneralizētas trauksmes izredzēm. Līdz ar to speciālistiem, strādājot ar Latvijas vīriešiem, īpaša uzmanība būtu jāpievērš trauksmes, nervozitātes un sasprindzinājuma simptomiem, kas var liecināt vienlaikus gan par iespējamo depresiju, gan par pašnāvniecisku uzvedību.
Nākamajos pētījumos, ņemot vērā augstos pašnāvību rādītājus Latvijā, būtu vērts pārbaudīt hipotēzi, ka tieši ģeneralizētas trauksmes simptomi vairāk ir saistīti ar pašnāvniecisku uzvedību vīriešiem un ka sasprindzinājuma, nervozitātes, bažīguma un trauksmes simptomi varētu ļaut precīzāk atpazīt pašnāvības risku vīriešiem.
Gan sievietēm, gan vīriešiem, kuri atzīst, ka viņu veselības stāvoklis ir slikts, ir konstatēta depresijas simptomu augstāka iespējamība, bet vīriešiem tas bija saistīts ar īpaši lielākām depresijas izredzēm salīdzinājumā ar subjektīvi veseliem vīriešiem.
Kurām sievietēm ir lielāka iespēja ciest no depresijas
Pētījuma rezultāti ne tikai apstiprinājuši virkni Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra "Depresijas atpazīšanas, vadīšanas, ārstēšanas un aprūpes klīniskajā algoritmā" aprakstīto personu grupu, kam ir lielākas izredzes slimot ar depresiju, bet arī papildina ar jaunām grupām: sievietes ar ēšanas traucējumiem, mazākumtautību pārstāvji (īpaši sievietes), ekonomiski neaktīvas sievietes, piemēram, tās, kuras ir dzemdību atvaļinājumā, sievietes, kas pēdējā gada laikā izsaukušas neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Jau iepriekšējo ārvalstu pētījumu dati liecina, ka divreiz lielāks depresijas risks ir jauniešiem (Sellström, Bremberg and O’Campo, 2011), kuri ir ekonomiski neaktīvi, taču disertācijas pētījums pierādīja, ka depresijas simptomi ir ievērojami biežāk tieši ekonomiski neaktīvām sievietēm, t. i., sievietēm dekrēta atvaļinājumā, neapmaksātām darbiniecēm ģimenes uzņēmumā, mājsaimniecēm u. c. Pēc zinātniskās literatūras datiem, ekonomiski neaktīvās sievietes var būt īpaši neaizsargātas pret hronisku distresu un negatīviem dzīves notikumiem finansiālās atkarības, ierobežotu lēmumu pieņemšanas iespēju, nedrošības par mājokļa īpašuma tiesībām un mazāka sociālā atbalsta dēļ, taču Latvijā par šiem aspektiem pētījumi nav veikti, līdz ar to šī varētu būt turpmāko pētījumu tēma.
Vēl viena sieviešu grupa, kam ir paaugstinātas izredzes slimot ar depresiju, ir etnisko minoritāšu pārstāves – polietes, baltkrievietes u. c. Mana pētījuma rezultāti saskan ar Eiropas sociālā apsekojuma (European Social Survey) pētījuma datiem, kurā tika konstatēts, ka imigrantiem un etniskajām minoritātēm ir augstāka depresijas izplatība nekā lielākajai daļai vietējo iedzīvotāju (Missinne and Bracke, 2012). Iespējamie riska faktori, kas izskaidro šo saistību, ir sociālekonomiskā stāvokļa atšķirības, lielāka sociālā izolācija vai etniskā diskriminācija. Līdz ar to politikas veidotājiem būtu jāpievērš uzmanība, lai depresijas profilakses pasākumi un informācija būtu sasniedzama etniskajām minoritātēm, kā arī būtu vajadzīgi papildu pētījumi par to, kā mazākumtautību pārstāvju sociālā izolācija vai etniskā diskriminācija un integrācijas pakāpe ir saistīta ar depresijas risku.
Kuriem vīriešiem ir lielāka iespēja ciest no depresijas
Kā liecina mans disertācijas pētījums, vīriešiem ar antisociālās jeb asociālās personības pazīmēm (dusmas, kairināmība, nevērība pret sociālām normām) ir augstākas depresijas izredzes. No vienas puses, ir labi zināms un pierādīts fakts, ka personības traucējumi un depresija var attīstīties vienlaicīgi un ka tiem, kuriem ir personības traucējumi, ir divreiz grūtāk izārstēties un lielāka iespējamība, ka ārstēšana var nepalīdzēt (McGlashan et al., 2000; Newton-Howes et al., 2013). No otras puses, pasaules zinātniskajā literatūrā daži autori izvirza hipotēzi, ka vīriešiem (biežāk nekā sievietēm), kuriem ir depresija, vispirms parādās netipiski simptomi, kurus ir grūtāk noteikt ar pašlaik izmantotajiem depresijas diagnostikas instrumentiem. Ir pat ieviests tā sauktais vīriešu depresijas sindroma (Male-Depressive Syndrome) jēdziens, kas paplašina tipiskos depresijas simptomus ar papildu simptomiem, piemēram, dusmas, agresija, izklaidība, izvairīšanās, emociju apspiešana, kairināmība, aizkaitināmība, apreibinošo vielu ļaunprātīga lietošana un riska meklēšanas uzvedība (Herreen, Rice and Zajac, 2022; Rice et al., 2013). Šie simptomi var traucēt saskatīt tipiskos depresijas simptomus.
Vīriešiem, kuri dzīvo pilsētās ārpus Rīgas, zemāks risks slimot ar depresiju
Jau 20. gadsimta beigās pētījumos tika pierādīts, ka urbanizācija ir saistīta ar augstāku psihisko traucējumu izplatību (Reddy and Chandrashekar, 1998), taču manā pētījumā pierādīts, ka vīriešiem, kuri dzīvo Latvijas pilsētās, ir zemāks risks saslimt ar depresiju salīdzinājumā ar tiem, kuri dzīvo lauku reģionos: nozīmīgi depresijas simptomi vīriešiem lauku reģionos bija 3,5 %, bet Latvijas pilsētās – 1,9 %.
Ir pētījumi, kas liecina, ka depresija un trauksmes traucējumi drīzāk ir saistīti ar dzīvesvietas sociālekonomiskajiem faktoriem vai zemāku sociālo mijiedarbību (Generaal et al., 2019). To var attiecināt arī uz Latvijas lauku reģioniem, ņemot vērā iedzīvotāju skaita sarukumu lauku reģionos (ESPON, 2017), zemāku mēneša darba samaksu (Oficiālās statistikas portāls, 2023) un, iespējams, virtuālās realitātes un interneta laikmetā arī retāku reālo un kvalitatīvo sociālo mijiedarbību un mazāku atbalstu.
Sociālās mijiedarbības kvalitāte un apjoms pilsētās un lauku reģionos, kā arī to saistība ar psihiskiem simptomiem varētu būt izpētes jautājums nākamajos Latvijas pētījumos.
Faktori, kas ietekmē ģeneralizētas trauksmes izredzes abiem dzimumiem
Gan vīriešiem, gan sievietēm ģeneralizētas trauksmes simptomi ir biežāk konstatēti tiem, kuri biežāk bijuši pie ārsta. Augstākas ģeneralizētas trauksmes izredzes ir vīriešiem, kuri pie ģimenes ārsta pēdējā gada laikā bijuši 3–4 reizes, savukārt sievietēm ģeneralizētas trauksmes traucējumi bija nozīmīgi biežāk sastopami tām, kuras pēdējā gada laikā izsaukušas neatliekamo medicīnisko palīdzību trīs vai vairāk reižu, kā arī biežāk bijušas vizītē pie ārstiem – speciālistiem, piemēram, kardiologa, gastroenterologa u. c.
Tikai sievietēm izredzes ciest no ģeneralizētas trauksmes traucējumiem paaugstina pacilātā garastāvokļa sindroms vai simptomi, kas bija atklāti pētījuma laikā vai iepriekš dzīves laikā, un viena nepilngadīga bērna esamība, savukārt vīriešiem – tabakas un nikotīnu saturošo produktu smēķēšana.
Nākotnē vajadzīgi plašāki pētījumi
Mans pētījums ir kā momentuzņēmums, kas parāda situāciju šajā brīdī, jo visiem pētījuma dalībniekiem psihisko traucējumu simptomi tika noteikti tikai konkrētajā momentā. Līdz ar to nav iespējams noteikt cēloņsakarības, t. i., mēs skaidri pierādījām, ka atrastie faktori ir nozīmīgi saistīti ar depresiju vai ģeneralizētu trauksmi: ja ir viens faktors, tas automātiski paaugstina arī otra faktora (mūsu gadījumā – psihiskā traucējuma) izredzes. Un ar statistikas metodēm tika pierādīts, ka tā nav vienkārši nejauša sagadīšanās. Taču nevar apgalvot, kurš no šiem faktoriem bija cēlonis, kurš – sekas. No šķērsgriezuma pētījumiem mēs nedrīkstam secināt, vai, piemēram, ekonomiskā neaktivitāte izraisa depresiju vai pretēji. Tam vajadzīgi apjomīgāki pētījumi.
Tas ir tāpat kā fotografēt bērnu rotaļlaukumā. Jūs redzat smaidošu bērnu ar saldējumu rokās un domājat, ka saldējums dara bērnu laimīgu, taču īstenībā varbūt ir tā, ka foto tika uzņemts uzreiz pēc tam, kad kāds bērnam izstāstīja joku, tāpēc viņš smaida. Tātad jūs nevarat pateikt, vai tieši saldējums ir izraisījis smaidu.
Kaut arī nākotnē vajadzīgi papildu pētījumi, mans disertācijas pētījums "Depresijas un ģeneralizētas trauksmes traucējumu simptomu izplatība un dzimuma specifiskie asociētie faktori Latvijas vispārējā pieaugušo iedzīvotāju populācijā" pievērš uzmanību Latvijā izplatītajām psihiskās veselības problēmām, sniedz noderīgas atziņas veselības aprūpes politikas veidotājiem, sabiedrības informēšanas kampaņām Latvijā un būtisku ieguldījumu globālajā zināšanu krājumā par psihisko veselību.
