Sistēma ir kaut kas, kas tek caur pudeli vai maisiņu ar speciālu vadiņu, kas tiek savienots ar venozu katetru, skaidroja Blumberga. Sistēma var būt arī ievadīta ar aparātu, tā var būt lielāka vai mazāka izmēra šprice vai arī aparāts, kas tiek savienots ar vadiņu, caur kuru medikamentus nepieciešamajā devā pacientam ievada specifiskā laikā.
"Ja pacients staigā, tad ir svarīgi saprast, vai es ar šo [sistēmu] drīkstu staigāt, vai viņš drīkst ņemt to līdzi, ejot uz tualeti, vai arī ir jāpaliek gultā. Vai veselības stāvoklis atļauj doties ārā no gultas. Vai es drīkstu piecelties fiziski, vai es nenokritīšu pieceļoties," sacīja Blumberga, norādot, ka šie jautājumi mediķim pacientam ir jāizskaidro.
Ir arī medikamenti, kas ietekmē asinsspiedienu, tāpēc asinsspiediens pieceļoties var strauji pazemināties. Tādos gadījumos tiek rekomendēts palikt gultā.
Blumberga norādīja, ka ir svarīgi tas, ka pacients zina, kas viņam tiek dots: "Ārsts ir tas, kurš uztaisa medikamentu sarakstu, kas pacientiem ir jāsaņem. Un tad māsa vai ārsta palīgs nodaļās ir tas, kurš šo zāļu sarakstu izpilda. Būtu ārkārtīgi svarīgi, ka pacientam tiktu pateikts jau savlaicīgi, kas tas būs. Arī es savā darbā pie pacientiem, pie maziem un lieliem bērniem viņu vecākiem saku, kas tas ir par medikamentu. Nosaukumu un to, ko tas medikaments dara, kāpēc tāds medikaments tiek dots."
Tādējādi pacientam rodas izpratne par to, kāpēc šis medikaments ir nepieciešams, paskaidroja mediķe.
Blumberga vērsa uzmanību, ka šāda skaidrošana samazina arī kļūdu iespējamību.
"Ja skatāmies uz pasaules datiem, veselības aprūpe nav ļoti droša vieta. Medicīniskas kļūdas notiek, un viens no veidiem, kā tās var samazināt, ir tas, ka pacients zina, kas viņam ir jāsaņem," pauda Blumberga.
Ieguvumi ir vairāki – komunikācija ar pacientu ir gan pieklājīga, gan palīdz novērst nejaušas kļūdas.
"Mums būtu jāstrādā komandā, un pacients ir daļa no komandas.
Ja pacients neizprot terapiju, kas viņam ir nozīmēta, viņš nevarēs līdz galam arī saprast, kas ir tās lietas, kas varētu notikt terapijas laikā, jo daudziem medikamentiem ir blakusparādības.
Visām ķirurģiskajām procedūrām ir blakusparādības – rēta, sāpes, pušums, kas dzīst ilgu laiku. Ja pacients nav informēts par tām lietām, tad viņam var rasties arī daudz mītu," skaidroja Blumberga.
Mediķe norādīja, ka katetram sāpēt nevajadzētu. Ja uz rokas, kas savienota ar sistēmu, parādās apsārtums, noteikti jāziņo veselības aprūpes darbiniekam. "Tās ir lietas, kuras pacients pats varēs ļoti labi pamanīt," sacīja Blumberga. "Pacientam ir jārūpējas arī par to, ka viņam viss būs labi, un jāspēj novērtēt tās trubiņas un lietiņas, kas viņam ir. Tas nozīmē, ka man, veselības aprūpē strādājošajiem, ir jāiedod informācija par to, kas ir okei un kas ir tās lietas, kas nav okei, kuras vajadzētu tā kā atzīmēt un paziņot, un pateikt, ja tās mainās."
