Viņa izrīkos visus pa notīm! Agates stāsts

Ha, lai nu papucītis papūlas! Lai maksā par dēliņa seksu! Viņš domā, ka no manis tiks vaļā? Nē, no manis nevar tā aizlaisties! Sadomājies, ka Vācijā paslēpsies? Nekā nebija, Agate te būs noteicēja! Izrīkos visus pa notīm. Lai iespringst!

Palīdzība krīzes situācijā nonākušajām jaunajām grūtniecēm un māmiņām

  • Biedrības „Ģimenes Šūpulis” krīzes centrs Patvēruma māja no 2015. gada uzņem un atbalsta bez fiziska, emocionāla un psiholoģiska patvēruma palikušas un grūtībās nonākušas grūtnieces un jaunas māmiņas ar mazuļiem līdz viena gada vecumam. Kontakti: „Jaunpalejas,” Kauguru pagasts, Beverīnas novads; Tālr. 64234485; epasts: patverums@gimenes-supulis.lv; www.gimenes-supulis.lv; vadītāja: Valda Reķe, mob. 26548496, e-pasts: valda.reke07@gmail.com;
  • Misija „Pakāpieni" palīdz krīzes situācijās nonākušajām grūtniecēm un jaunajām māmiņām, vientuļajiem vecākiem un daudzbērnu ģimenēm. Kontakti:  Rīgas iela 41, Tukums; tālr. 26287215; www.pakapieni.lv;  e-pasts: zane@pakapieni.lv
  • Biedrība „Cerību spārni” Siguldas novada „Kārklos” lietošanā uz 10 gadiem saņēmusi māju, zemi un saimniecības ēkas, kur izveidots Sociālā atbalsta centrs „Cerību māja”. Atbalsta centrs sniedz divus pakalpojumus – sociālo rehabilitāciju vecākiem ar mazgadīgiem bērniem pēckrīzes periodā un aprūpes un dzīvesprasmju apmācībā, kā arī atelpas brīža pakalpojumu vecākiem, kuriem ir bērni, jaunieši vai pieaugušie ar invaliditāti.Tālr.: +371 26879835. e-pasts: marika.sica@ceribusparni.lv.

Papucītis arī pūlas, tikko piedzimušajai mazmeitai jau krietnu pabalstu iedevis, kā Agate bija pieprasījusi. Viņa bija draudējusi ar presi, televīziju un feisbuku, ka viņš atstāj mazmeitu novārtā. To viņam nevajadzēja. Viņa amatam lieka un pat nevajadzīga publicitāte nemaz nebija nepieciešama. Dēls tiešām bija aizbraucis uz Vāciju, nevienam padoma neprasot, bet tā viņš bija allaž rīkojies, kā pats gribējis. Papucītis pošas 200 km ceļam, lai pēc Agates iegribām pārvestu viņu no mājām uz Beverīnu. Vēls jau, kamēr aizbrauks, būs pāri pusnaktij.

Viņas mājā nebija ne slikti, ne nepiemēroti mazajai.

Abām sava istaba, vannas istaba un maza virtuvīte mājas otrajā stāvā. Agatei pēc slimnīcas bija skumji un neomulīgi, jo citas draudzenes pa pilsētiņu ne tikai ar ratiņiem staigāja, bet visām bija vīri vai draugi pie sāniem. Un tie jautājumi! Kur tad tavējais? Tavējais „paņēmis pēdu”? Nevarēji noturēt? Tu jau viena tiksi galā... Nudien, tā Agate nebija iedomājusies. Gribējās citādāk, tā kā visām. Žēlotājus viņai nevajadzēja un nosodītājus ne tik! Aizbrauks uz kādu laiku, un tad jau manīs.

Patvēruma mājas vadītājai pa telefonu pasaciņas sastāstīju,

cik man grūti, kā esmu pamesta, ka mājās ir neciešami un nepiemēroti, ka ne vienmēr ir siltais ūdens, ka maza vannas istaba, ka ir nemierīgi, ka mamma un vecmāmiņa rada stresu. Viņa jūtas nogurusi pēc dzemdībām, nav atbalsta un vēl citas lietas, kas atmaidzina sirdi. Agatei noticēja, piekrita viņas atbraukšanai. Teica gan, ka meitiņas dēļ.

Agate piekodina „vīra” tēvam neko nevienam neteikt, kur viņas tagad ir, lai visi meklē, lai saprot, ka Agate velti nerunā. Lai visiem viņas pietrūkst! Viņš arī nopūzdamies apsolās. Nekas, pārbaudīs šo augsta ranga ierēdni, kā viņš solījumus tur! Atā! Sazināsimies!

Tiešām, te ir klusums. Citas mammas ar jau lielākiem bērniem tādas savāktas, neviena neko neizprašņā. Liekas, ka te visi zina, kas katram jādara. Agate gan neko nedarīs! Nu, nē! Viņa te atbraukusi paslēpties un ieriebt neveiksmīgajiem radiniekiem. Īpaši meitiņas tēvam. Viņš gan neliekas ne zinis, tad lai viņa papucītis viņām čakli pakalpo.

Jau nedēļa pagājusi. Nevienu telefona zvanu Agate nav atbildējusi, tik ar papucīti ar īsziņām sazinājusies.

Visi viņu meklē! Lai tik pameklē!

Kas tad tas? Agate pa logu ierauga sociālā dienesta vadītāju un vēl pāris cilvēku. Kas viņiem pateicis? Lai pagaida, neies uzreiz viņa runāties. Teiks, ka baro bērnu, tad ieies vannā, sapucēsies un tad graciozi ies runāties.

Saruna notiek pēc stundas, pie pusdienu galda. Pareizi jau tie sociālie saka, viņai nav iemeslu te atrasties. Viņas un bērna apstākļiem viss mājās atbilstošs, ieskaitot ienākumus. Vakar esot apsekojoši, ar mammu un vecmāmiņu runājušas. Viņas gaidot Agati un mazo mājās. Kā lūdzu? Līdzi viņa nebrauks! Neviens ar varu nevar viņas tā paņemt un aizvest. To viņa labi zina. Tagad liekas, ka viņas bēgšana izgāzusies. Taču uzmanība ir atgūta un respekts būs iedzīts. Agate domā, ka visi to saprot.

Vakarpusē atbrauc viņas tētis. Pāris mēnešus nebija redzējušies.

Īstenībā jau pēdējos piecus gadus, kopš tētis aizgāja no mammas. Agatei visu laiku bijusi sajūta, ka aizgājis arī no viņas.

- Meit, vedīšu jūs abas mājās. Sāc krāmēt koferus.
- Mājās? Pie tevis?
- Nē, pie tevis.

Tēta tagadējās mājās Agate nekad nebija aicināta, lai gan būtu gribējusi. Tik ļoti būtu gribējusi būt daļa no viņa dzīves. Tagad arī viņa uzmanība atgūta. Esot abi papucīši sazinājušies. Nu re, lielās ģimenes apvienošanās notikusi. Agate ir uzvarējusi!

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti