Pirms neilga laika kāds klausītājs pievērsa "Ģimenes studijas" autoru uzmanību ziņai, kas publicēta britu laikrakstā „The Times”. Ziņā vēstīts, ka Skotijas skolas sāk piedāvāt saviem audzēkņiem vegāniskus ēdienus pēc tam, kad to, atsaucoties uz cilvēktiesībām, lūguši skolēnu vecāki. Šāds lēmums pieņemts Austrumrenfrēšīras pašvaldībā, kas to sākotnēji noraidījusi. Tad kāda dzīvnieku tiesību aizstāvju organizācija kopīgi ar vecākiem, atsaucoties uz cilvēktiesībām, pašvaldības atteikumu apstrīdēja. Tagad šī pašvaldība ir sagatavojusi vegānisku ēdienu ēdināšanas uzņēmumu sarakstu un apstiprina, ka tas ir pieejams skolēniem pēc pieprasījuma visā reģionā. Līdzīgs gadījums bijis Glāzgovā.
Kāda veģetāras pārtikas ražotāja veikta aptauja liecina, ka 10% britu bērnu vecumā no astoņiem līdz 13 gadiem identificē sevi kā veģetāriešus vai vegānus un 44% cenšas ēst mazāk gaļu un pienu. Tā rezultātā gandrīz ceturtā daļa (23%) jauniešu apgalvo, ka skolā viņi ir regulāri izsalkuši, jo ēdienkartē trūkst veģetāru un vegānisku ēdienu. Vēl sliktāk, 34% jauniešu saka – ja viņi nevar atrast piemērotu maltīti, tad pērk neveselīgas uzkodas tirdzniecības automātos. Šobrīd lielākajā daļā Skotijas skolu standarta piedāvājumā skolēniem nav iekļauti skaidri marķēti vegāniski ēdieni.
Par to, cik būtiska ir atšķirība starp veģetāru vai vegānisku ēdienu un vai vegāns uzturs ir uzskatāms par pilnvērtīgu bērniem un pusaudžiem, – saruna arī "Ģimenes studijā".
Vegānisma un veģetārisma pamatatšķirība ir, ka vegāns uzturs izslēdz visus dzīvnieku pasaules produktus, veģetārs ēdiens pieļauj olas, piena produktus, medu.
Ilgu laiku tas bija kas nepierasts, bet tagad sabiedrībā dažādas diētas ir vairāk pieņemtas. Ir strikti diētas ievērotāji un tie, kas veģetāru un vegānu diētu ievēro ikdienā, bet dažreiz ēd gaļas vai piena produktus, ko nelieto ikdienā, skaidro uztura speciāliste Guna Bīlande.
Pastāv uzskats, ka veģetārs un vegāns uzturs ir vienveidīgs, tomēr tā nav, bieži vegānā un veģetārā virtuvē ir liela daudzveidība uzturā.
No uztura viedokļa šajās diētās atšķiras dzelzs forma un olbaltumvielas. Uzmanība jāpievērš B12 vitamīna uzņemšanai un dažādu minerālvielu uzņemšanai, to nevar uzņemt ar savu diētu. Ir pierādīts, ka arī D vitamīna uzņemšana ar šādu diētu varētu būt nepietiekama.
Jebkura diēta var būt sabalansēta un nesabalansēta. Veģetārs un vegāns uzturs var būt ļoti sabalansēts.
Mediķi ir novērojuši, ka šādas diētas izvēlas biežāk atbildīgi cilvēki, kuri vēršas pie ārsta, lai pārliecinātos, vai uzņem visu organismam nepieciešamo.
Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa pauž, ka ir atšķirības starp veģetāru un vegāno uzturu, lai uzņemtu visas nepieciešamās vielas. Ar vegāno uzturu ir sarežģītāk, lai nenodarītu pāri veselībai - riski ir, bet tie ir mazi. Ministrijā ir bijušas diskusijas par veģetāra un vegāna uztura iespējām skolās. Tagad mācību iestādēs ir atļauts veģetārisms, saskaņojot un izstrādājot ēdienkarti ar diētas ārstu. Attiecībā uz vegānismu uzskata, ka nav pietiekamu pētījumu, ka tas ir labāks par citām diētām.
Ikšķiles brīvās skolas un vecāku pārstāve Kristīne Mežale skaidro skolas pieredzi - skolā ēd veģetāru uzturu, bet mājās bērnus neaicina būt veģetāriešiem un neliedz ēst citus produktus.
Vecāki nevēlas darīt pāri bērnam, bet tomēr ļoti uzmanīgi jāpieiet bērna uztura sabalansēšanai un medicīniskajai uzraudzībai. Mācību iestādēs šādām diētām būtu jābūt kā izvēles iespējām. Tomēr bieži bērni neēd skolas ēdienu, jo viņiem tas negaršo. Skolu pavāriem ir jāmācās un jāgatavo mūsdienīgi.
Vecākiem ir tiesības lemt, ko bērni ēdīs, ir arī Ministru kabineta noteikumi, kuros minēti ēdināšanas noteikumi mācību iestādēs.
