Mazāk par nedēļu atlicis līdz jaunā mācību gada sākumam, kas iezīmēs jaunus pienākumus un uzdevumus ikvienā ģimenē, kurā kāds mācās, māca vai palīdz mācīt vai mācīties. Mācību process skar visu ģimeni, to ļoti spilgti apliecināja pandēmijas laiks – liekot daudz vairāk laika pavadīt kopā mājās.
"Šis gads ir tāds, kad stresoru, par ko vecākiem domāt, ir vairāk nekā jebkad,"
akcentēja Akmentiņa-Smildziņa. Skolotāju streiks rada neziņu, vecāki uzskata, ka jāsakārto skolotāju algu un noslodzes jautājumi, bet ir satraukti, kā tas ietekmēs ikdienu.
Finanšu izmaiņas cenu pieauguma dēļ daudzām ģimenēm rada satraukumus, daudzviet ir jāmaksā par brīvpusdienām, mācību materiālu iegādi un citi izdevumi.
Vecāki domā arī par bērnu labbūtību skolā, jo Latvijā ir nepiedodami augsts mobings. Akmentiņa-Smildziņa uzsver, ka šis jautājums netiek pietiekami risināts. Vecāki raizējas par to, kāds būs klases audzinātājs. Bažas, ka tiek pieņemti darbā skolotāji, kuri atbilst prasībām tikai aptuveni.
Daudz uztraukumu par to, kā bērns jutīsies skolā, jo tur pavada lielu daļu dienas.
"Mūsu valstī jāpieņem lēmums, ka izglītība ir svarīgākā lieta. Pandēmijā radās cerība, ka visi spēki tiks virzīti, lai sakārtotu izglītības jautājumus, tagad šī aktivitāte jau ir "saplakusi", teica Akmentiņa-Smildziņa.
