Kaušanās ar noteikumiem ir spēlēšanās veids, skaidro speciāliste darbam ar bērniem un jauniešiem Norvēģijā Liene Dinvalde.
Kaušanās ar noteikumiem ir grūstīšanās, lekšana virsū, cīņa ar iedomātiem zobeniem, cieša turēšanās, saskriešanās.
Puišiem patīk spēlēties lielākās grupās. Ja pretinieks saka “stop”, jāapstājas, jārespektē robežas. Tā ir spēle, kurā neizgāž dusmas, spēlē visiem jājūtas patīkami, iepriekš izrunā noteikumus. Šīs spēles ir spontāna aktivitāte, kurā bērni mācās kontrolēt emocijas. Norvēģijas bērnudārzos šāda spēles atļaušana ir atkarīga no bērnudārza vadības lēmuma. Ir bērnudārzi, kuri uzskata šo spēli par kaušanos, vardarbību un to neatļauj.
Pirmsskolas izglītības iestādes “Crea Kids” skolotāja Līga Krūmiņa atzīst, ka puikas vēlas šādi spēlēties, daudz atkarīgs no personāla, vai puikām ļauj cīnīties. Viņa savā grupiņā puikām ļauj šādi spēlēties, bet seko līdzi spēlei. Ne vienmēr kaušanās nozīmē vardarbību. Ja spēle pāriet skolotāja noteikto robežu, tad apstājas, izrunā noteikumus un to, vai spēli turpina.
Ģimenes psihoterapeite Kristīne Maže uzsver, ka zēniem agresīvie impulsi ir izteiktāki, tie piemīt arī meitenēm, bet mazāk izteikti. Ir labi mācīt bērnus vadīt agresiju, lai tā nav destruktīva. Tāpat ir vērtīgi, ja pieaugušie iepriekš pasaka noteikumus, palīdz tos izveidot. Šāda spēle ir arī laba iespēja izlīgt. Vairāki pētījumi liecina, ka attiecību kvalitāti nosaka ne tas, ka nav strīdu, bet tas, ka prot izlīgt. Vēl svarīgi bērniem ir pieskārieni. Puiši savā starpā pieskārienu pauž agresīvāk nekā meitenes. Arī pieaugušo vidū var saskarties ar situāciju, kad kāds ir pārliecināts, ka visi zina noteikumus. Svarīgs ir atvainošanās un izlīgšanas ceļš. Mācīt atvainoties par konkrētām lietām ir svarīgi, parasti mēdz atvainoties vispārīgi.
Pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss-Konstantinovs uzsver, ka jānošķir divi vārdi – kaušanās un cīkstēšanās. Viņš arī uzskata, ka tieši cīkstēšanās puikām ir nepieciešama, jo evolucionāri esam radīti tā, lai caur cīkstēšanos noņemtu spriedzi.
Tētiem ir dabiski spēlēt ar dēliem cīkstēšanās, laušanās spēles, kas palīdz mazināt spriedzi un kontrolēt savu ķermeni, kas zēniem ir ļoti svarīgi. Zēniem tas ir dabisks process līdz pubertātes beigām.
Vajag dot iespēju izpausties, bet tikpat svarīga daļa ir ierobežojumi, kas palīdz iemācīties kontrolēt ķermeni. Ja to neļauj, bērnam ir grūtāk regulēt savu stresu un iekšējo spriedzi, ir apgrūtinājumi, kā bērns iemācās kontrolēt savu ķermeni. Agresija pieaugušā dzīvē var rasties no tā, ka bērnībā nav mācīts kontrolēt ķermeni. Puiši sliktāk atpazīst un runā par savām emocijām (meitenēm tas attīstīts labāk), ja to nedara, neiemācās izpaust savas emocijas.
Kaušanos saista ar dusmām. Dusmas ir dabiskas emocijas, tāpat kā prieks. Mazāki bērni mēdz sist vecākiem, tā izpaužot emocijas, neapmierinātību. Ģimenes psihoterapeite Kristīne Maže skaidro, ka katru reizi, kad bērns paceļ roku pret vecākiem, tas jāpārtrauc. Pieaugušie var palīdzēt, dodot “dusmu” spilvenu, kurā var sist, vai izteikt vārdos emocijas, svarīgi pieaugušajiem savas emocijas noturēt līdzsvarā, jo tikai tad var palīdzēt bērnam.
