Žurnāliste Inga Spriņģe uzsver, ka mainās sabiedrības attieksme pret vardarbību ģimenē, bet joprojām Latvija ir viena no tām valstīm, kur daudz sieviešu cieš no vardarbības.
Centra “Marta” direktorei Ilutai Lācei ir iespēja raudzīties, kā sabiedrības attieksme pret šo jautājumu mainījusies 20 gadu laikā - veidojas lielāka izpratne un mazinās tolerance pret vardarbību. Lai pārtrauktu vardarbīgas attiecības, nepieciešams liels sabiedrības atbalsts.
Daina Gāga-Ēķe 10 gadus bija vardarbīgās attiecībās:
“Gribu uzsvērt, sarežģītā būtība ir tā, ka vardarbīgs ir tuvs cilvēks.”
Viņa pateicas cilvēkiem, kas par to runā, tas palīdz apzināties, ka tā ir problēma, tad var sākt problēmu risināt.
Izmaiņas ir arī valstiskā līmenī, šobrīd ir likums, kas aizsargā sievieti, dažādas iespējas, ir valsts aizsardzības programmas, vardarbīgas situācijas risināšanā no dažādiem aspektiem iesaistītas dažādas institūcijas.
Inga Spriņģe atgādina pirms gada sākto izmaiņu, jaunas sistēmas ieviešanu - kad policija ierodas ģimenē vardarbīgā situācijā, tad aizpilda anketu un nodod sociālajiem dienestiem, lai dienesti pārbauda ģimeni, bet šī sistēma nav pilnībā ieviesta.
Ārkārtas situācija ļoti ir saasinājusi vardarbību ģimenē, ir pieejamas arī centra “Marta” konsultācijas, bet ne vienmēr attālināti var nodrošināt kvalitatīvu konsultāciju.
Centra “Dardedze” pārstāve Laila Balode norāda, ka
diemžēl, bet īsto vardarbīgo ģimeņu skaitu nevaram uzzināt.
Vardarbīgas attiecības ir jāpārtrauc vai jāmeklē risinājums un palīdzība bērnu dēļ. Šādas attiecības puišus māca būt agresīviem, meitenes būt pacietīgām. To vajag pārtraukt. Vardarbīgās attiecībās vardarbība mijas ar medus mēnešiem, bērnam ir jādzīvo šādā ritmā.
Kauns, bailes un vainas sajūta ir vardarbības sekas bērnam. Vecākiem ir jānodrošina bērnam miers un drošība, bet viņiem bieži nav ne jausmas, cik ļoti skandalēšanās iespaido bērnu.
Ronalds Kļavinš no grupas “Gādīgie tēvi” strādā ar vīriešiem, kuri netiek galā ar agresiju. Viņš uzsver, ka jābūt lielai ieinteresētībai, lai ko mainītu savā uzvedībā.
Vardarbības pēdas paliek ilgi un dziļi; ja pēc pārtrauktām attiecībām grib būt gādīgi vecāki un labi cilvēki, jāmeklē palīdzība. “Tas prasa ilgu laiku, jo ir nepieciešams ilgs laiks, lai mainītu dzīves modeli,” pauž Laila Balode.
Cilvēki paši meklē un veido kustības, kas sniedz palīdzību šādās situācijās.
Liela problēma valsts līmenī ir tā, ka vardarbības gadījumā piespriež sabiedriskos darbus, ne palīdzību,
uzskata Inga Spriņģe.
