Puķainas nodarbes kopā ar bērniem - no herbārija līdz pieneņu medum

Dabu vislabāk ir mācīties dabā. Pavasaris ir piemērots brīdis, lai bērnus iepazīstinātu ar to, kā un kāpēc aug augi un zied ziedi. Turklāt uzzināt to ne jau no enciklopēdijām, bet gan veidojot pašiem savu augu mācību un pētot augu pasaules daudzveidību pakāpeniski, padarot to par ieradumu.

Ziedu ābece – herbārijs

Gadalaiku stāstu vienlaikus ar pirmajiem soļiem rakstītmākā un lasītmākā var veidot ar augu palīdzību. Pieradinot bērnu vaicāt augu  un koku sugu nosaukumus, tos labi var iegaumēt, ja konkrēto augu vai koka lapu liekam ziedu presē (pašgatavotais variants – kartons starp koka dēlīšiem) vai gluži vienkārši biezā grāmatā, kura sen nav lasīta un kuru nav bail mazliet samērcēt vai iekrāsot. Svarīgi, lai augu var saspiest un lai ir kaut kas mitrumu uzsūcošs. Lai augs nekrokotos, tas pēc iespējas drīz pēc noplūkšanas ir jāliek presēties, to izlīdzinot un cieši nospiežot. Tā rokassomiņas vietā mazajai pētniecei šopavasar ir mazformāta ziedu prese.

Kad augs ir pāris nedēļas nostāvējies, to var izņemt laukā un dot tam otru dzīvi. No sapresētajiem augiem var tapt improvizētas glezniņas. Šī pavasara iecere līdz pat nākamajam pavasarim mūsmājās ir ziedu ābece. Bērns pats izvēlas augus herbārijam, atrod augu noteicējā tā sugu, izžāvētos augus līmē uz baltas papīra lapas, pats pieraksta klāt auga sugu. Pagaidām baltās lapas, kur uz katras ir viens augs, krājas kaudzītē, lai ziemā tos sarindotu alfabēta secībā, pieliktu klāt cietākas vāka lapas, stūrī ar caurduri izveidotu caurumiņu, kur ievērt metāla riņķi. Sava augu mācība jeb ziedu ābece būs gatava. Skolas vecuma bērni katru lapu var papildināt arī ar informāciju par to, kad un kur augs noplūkts, arī ar savu zīmējumu. Nevācot dabā, bet nofotografējot vai pārzīmējot no augu noteicēja, ābecē bērns var iekļaut arī īpaši indīgos augus, tos īpaši izceļot ar brīdinājuma zīmēm.

 

Ziedošās mozaīkas

Ja herbārija gatavošana šķiet gara un laikietilpīga nodarbe, tad ātri un veikli apkārt esošos ziedus var iemūžināt arī mazā ģeometriskā kompozīcijā. Lai to paveiktu, ir vajadzīgs pabiezs kartons, kam, iespējams, jau bija nolemta bojāeja atkritumu konteinerā, šķēres, skrūvgriezis un došanās pagalmā, dārzā, pļavā – tur, kur kaut kas zied.

No kartona bērns var izgriezt pats vēlamo formu (taureni, zvaigzni, sirdi, ziedu u.c.), pacietību trenējot, izbakstīt caurumiņus un doties izvēlēties ziedus. Ziedu noplūcot ar īsu daļu kāta, to mazie pirkstiņi iesēdina caurumiņos, līdz ir aizpildīta visa forma.

Meditācija, pacietības treniņš, dizaina pamati, sīkās motorikas treniņš – tas viss vienā mazā darbā, kas bērnu nodarbinās teju stundu. Gatavo darbu var ne tikai iemūžināt fotogrāfijā, bet arī mēģināt līdzīgi kā augus ievietot ziedu presē, cieši saspiežot ilgākā laika posmā. Ja izdosies, pēc kāda laika šī ziedu mozaīka būs izņemama un izmantojama kā pašgatavots interjera elements.

Lasiet par ziediem pasakas

Lai ziedi paliek bērna prātā, tie jāļauj izzināt pašam. Papildus augu noteicējam (lielisks izdevums ir Marutas Kusiņas grāmata “Savvaļas ziedi Latvijas gadalaikos”), ziediem var iedvest arī otro dzīvību, lasot par tiem, piemēram, Annas Sakses “Pasakas par ziediem”, kur atdzīvojas jasmīns, saulgrieze, mežaroze un citi ziedi, vai Čarlza Kovaca grāmatu “Botānika”, kur autors augu pasauli atklāj caur viegli uztveramu stāstījumu, piemēram, sakot, ka augi ir zemes un saules bērni, tāpat kā cilvēkam ir tēvs un māte, arī augam zeme ir māte un saule – tēvs, lai tas spētu pilnvērtīgi būt un augt, u.tml. 

Pavasara kārumi no augiem

Pirms nopļaut pirmo reizi piemājas mauriņu, dzeltenās pienenes var pārvērst pašu bērnu gatavotā pavasarīgā kārumā. Lai taptu pieneņu sīrups vai medus, jāsalasa pieneņu dzeltenā ziedlapu daļa bez kātiņa (ja sīkajiem pirkstiņiem gribas papildu nodarbi, lai izvairītos no rūgtuma, var izlobīt puķes ziedlapas arī no zaļajām kauslapām). Vēlams to darīt pirmspusdienā, un ziediem jābūt sausiem.

Kad bļoda salasīta, ziedus aplej ar verdošu ūdeni un atstāj nostāvēties līdz nākamajai dienai. Tad brūni dzintaraino šķidrumu caur sietiņu izkāš katliņā un vāra kādu stundu vai pusotru. Sīrupam – īsāku laiku, medum – ilgāku. Klāt pēc saldumkārības pakāpes liek klāt arī cukuru – mazāk saldam 1:0,5, bet saldākam 1:1. Vārot uz mazas uguntiņas, vēlams maisīt, lai pavārdarbs izdotos. Kad uzvārīts, ļauj atdzist, tad pilda burciņās vai pudelītēs. Bērnu iesaiste šai posmā var būt etiķetes dizaina izstrādē, lai to varētu uzlīmēt uz burciņas. Ideāla piedeva rīta putrai, tējai vai pat plombīra saldējumam. (Brīdinājums: novērots, ka labi garšo arī tāpat, ar karoti paslēpjoties privātā “kafejnīcā” zem galda!) Laba arī kā pašgatavota dāvana citiem.

Virtuves plauktu papildināšanai der arī augi tējām, tikai jāatceras tos ievākt sausus, žāvēt ēnainā, bet labi vēdināmā vietā un salikt papīra vai auduma turzās. Piemēram, gaiļbiksīšu vākšanu var pārvērst arī labā matemātikas stundā, skaitot tās līdz simtam un sniedzot savu artavu pētniekiem, ziņojot par tām akcijā “Latvija meklē gaiļbiksītes!”.  Un tagad ir arī īstais brīdis mežā atrasto zaķskābeni ne tikai ielikt herbārijā, bet arī apēst kā meža našķi.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti