Daudzi pētnieki runā par agrīnu meiteņu seksualizāciju tieši caur apģērbu, gan ar apģērba piegriezumu, gan ar vēstījumiem sabiedrībai, bet galvenais – meitenes nes gan mammu, gan skaisti sapucēto leļļu ārējo izskatu, kā arī ražotāju piedāvātās mazās kurpītes ar papēžiem, mazuļu peldkostīmus ar atsevišķiem krūšturiem, īpaši pieguļošus sporta tērpus un arī svētku drēbes, kas norāda mazai meitenei, ka galvenais būt smukai un mīlīgai, un māca, ka ārējā pievilcība ir sievietes galvenā vērtība.
Bloga „Es pats” veidotāja un piecu bērnu mamma Viktorija Ozola ir novērojusi, ka meiteņu apģērbs ir īsāks, arī krāsaināks. Viņas meitām ir apģērba pārbaudīšanas rituāls – paceļ rokas, vai var redzēt dibenu – vai jāvelk legingi vai zeķubikses. Mamma uzsver, ka bērnam sešos gados par to nav jādomā, bet tādu apģērbu piedāvā ražotāji.
“Vecākiem ir tendence ģērbt meitenes kā pieaugušos,” skaidroja privātās pirmsskolas "Pepijas skoliņa" vadītāja, trīs bērnu mamma Kristīne Straume.
Lai bērns iemācītos pašapkalpošanas prasmes, nepieciešams brīvs apģērbs.
Bērnudārzā svarīgs ir praktiskais pielietojums – lai ir brīvs, viegli uzvelkams. Cepures nepieciešamas ar saitītēm, lai nenokrīt. Cepures arī mēdz būt pārāk šauras, nenosedz ausis. Arī nagu lakošana bērnudārza meitenēm notiek, vecākus aicina to atstāt uz vēlāku laiku.
Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja, asociētā profesore Marita Zitmane uzsvēra, ka runa ir par kompleksu sistēmu – apģērba izvēle, ražošana ir dzimtē un dzimtes priekšstatos balstīta. Uzsvars, ka meitenēm ir aktuāli labi izskatīties. Meitenes princešu kleitas redz filmās un grāmatās – laumiņas vai fejas ir ārkārtīgi seksualizētas. Arī pieaugušo vidē ir dažādi akcenti, kā jāizskatās, bērni to redz.
Bērnu apģērba seksualizācija ir nesens fenomens, jo mārketings meklē jaunāku patērētāju. Tas atstāj negatīvu iespaidu uz bērna izaugsmi – no mazotnes māca, ka izskats ir būtisks.
Pētījumi saka, ka zēniem no četru gadu vecuma vairs netiek izteikti komplimenti par izskatu, meitenēm komplimentus izsaka visu dzīvi.
Bieži bērni saņem komplimentus par apģērbu, ne par paveikto vai attieksmi. Šī problēma ir aktuāla pusaudžu gados, tad tas izraisa dažādas sekas, pat fiziskas saslimšanas. Rozā un zils ir ražotāju biežāk izmantotās krāsas dzimumatšķirībai. Bieži vecāki ir nolikti situācijā, kad viņiem pašiem jātiek galā ar mārketinga aktivitātēm un piedāvājumiem, skaidroja Zitmane.
Mazāki bērni atkārto pieaugušo uzvedību, to, ko uztver no sabiedrības; vides ietekme ir noteicoša. Pusaudžu vecumā ļoti liela loma ir viedokļu līderiem.
Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktores vietniece ārpusklases darbā Irita Skirmante stāstīja, ka skolā kopā ar vecākiem ir pieņemti ģērbšanās noteikumi – nedrīkst skolā ierasties ar saplēstu apģērbu, meitenes ar atkailinātu plecu un vēdera daļu, nedrīkst skolā nēsāt cepures, sporta tērpus kā ikdienas apģērbu.
Arturs Piļkevičs no Ekziperī Starptautiskās skolas skaidroja skolas nostāju – ir noteikts ģērbšanās kods, lēmuma pieņemšanā piedalās arī skolēni, skolēnu pašpārvalde. Skolā nav obligāta skolas forma, bet ir ģērbšanās kods, ko skola uzskata par pareizu kultūras un drošības jomā. Īpašas drēbes sporta nodarbībām, apavi, kuri neatstāj švīkas, drošība, kulturālā sapratne – nedrīkst būt apģērbs ar uzrakstiem, kas ir nepieklājīgi, popularizē ko aizliegtu, dažādas seksualitātes izpausmes ģērbšanās stilā – nedrīkst redzēt apakšveļu, nav atļautas bikses un šorti, kas ir zemu nolaisti, atklāti pleci. Ja pārkāpj skolas ģērbšanās kodu, runā individuāli ar bērnu, ja nepieciešams, arī ar vecākiem.
