Veselības pratība ir cilvēka spēja iegūt, saprast, novērtēt, izmantot veselības informāciju, pielietot veselības zināšanas.
Rīgas Stradiņa Universitātes pētniece Inese Stars veikusi 13 līdz 16 gadus vecu pusaudžu aptauju, lai noskaidrotu, kur pusaudži atrod, iegūst un kā saprot informāciju par veselību.
Ēšanas paradumi un fiziskās aktivitātes ir veselības pratības pamatfaktori bērnu uztverē, mazāk zināmi citi ar veselību saistīti jautājumi. Roku mazgāšana un attiecību veidošana ir daļa no veselības pratības, bet bērni parasti kā veselības daļu redz tikai veselīgu pārtiku un fiziskās aktivitātes. Pedagogi skolās saskaras ar jauniešu neziņu jautājumos par fizioloģiju, reproduktīvo veselību un citiem jautājumiem. Pētījumā pusaudži visbiežāk teica, ka paši spiesti meklēt informāciju par psihisko veselību – depresiju, emociju kontroli, stresa pārvarēšanu, ēšanas traucējumiem.
Treneris Gustavs Zālītis novērojis, ka bieži bērni ietekmējas no dažādām reklāmām un citas pieejamas informācijas, arī sociālais spiediens par skaistu un veselīgu izskatu (bērns vēlas līdzināties savam elkam) var radīt emocionālu spriedzi, lielajā un dažādajā informācijas klāstā bērns ir apjucis, jo nesaprot, kādai informācijai ticēt.
Speciālisti kā objektīvas informācijas avotus veselības un drošības jautājumos min Veselības ministrijas un Slimības profilakses un kontroles centra sagatavotos materiālus, jo tās ir atbildīgās iestādes, kuras gatavo materiālus, ko izmantot skolās.
Svarīgi, kam bērns prasa un uzdrošinās prasīt informāciju. Rīgas Stradiņa Universitātes pētnieces veiktajā aptaujā bērni teikuši, ka informāciju prasa vecākiem, izmanto arī internetu. Ja bērni informāciju neuzzina skolā, tad būtu jāsaprot, kas ir traucējošais skolas vidē, ka bērni tur necenšas iegūt informāciju.
Jaunajā mācību saturā "Skola 2030" veselības pratības jautājumi ir iekļauti.
