Ģimenes studija

Depresijas cēloņi bērniem un jauniešiem: kā tos pamanīt un novērst

Ģimenes studija

Mācībām fonda "Plecs" programmā pieteikušies vairāk nekā 500 vecāki

No pilsētas uz laukiem jeb dzīve "ārpus rāmjiem". Krista un Kristaps Šeļegovski

No pilsētas uz laukiem jeb dzīve «ārpus rāmjiem». Kristas un Kristapa Šeļegovsku stāsts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Vidzemes retrītu centrs Sērmūkšos, Skujenes pagastā, ir Kristas un Kristapa Šeļegovsku darbošanās vieta. Te notiek dažādas nodarbības, nometnes bērniem un citi pasākumi. Jau gadu jaunā ģimene netālu arī dzīvo. Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” abi stāsta, kādas iespējas paver dzīve laukos ģimenei ar septiņus mēnešus vecu bērnu, iepazīstinot ar Vidzemes retrītu centru un aicinot dzīvot “ārpus rāmjiem”.

“Nometnes, kāpēc to darām – lai bērniem iemācītu nebūt tajā skrejritenī iekšā, lai bērni iziet no rāmīšiem, dara, ko grib un kas patīk, un ar to var savu dzīvi plānot,” stāsta Kristaps par abu nodarbi.

“Ir pat bijušas nometnes, kas bērniem māca iziet no komforta, pārvarēt sevi, kas liek domāt plašāk. Tas ir vecākiem bērniem. Mazākajiem vajag piedzīvojumus un izbaudīt,” bilst Krista.

Parasti nometnes viņi organizē kopā meitenēm un puikām, bet šogad bijusi gan nometne “īstiem džekiem”, gan meitenēm, kurā svarīgākais bijis radīt  meitenīgu atmosfēru.

“Parasti ir nometnes puišiem un meitenēm kopā, bet šad tad ir svētīgi uzlikt, lai viņi būtu kopā tikai ar sava dzimuma cilvēkiem un kopā darbotos,” uzskata Krista.

Viņa arī novērojusi, ka puiši paliek meitenīgāki, nav tik vīrišķīgi, kā gribētos. Tāpēc Krista priecājas, ka pašiem ir meitiņa, jo “meiteni audzini kā princesi, lutini un palaid. Dēliņš ir uzdevums un pienākums izaudzināt par kārtīgu vīrieti”.

Mazā Šarlote, kurai šobrīd ir septiņi mēneši, ir visur kopā ar vecākiem. Savu pirmo nometni kopā ar mammu un tēti viņa novadījusi jau divu mēnešu vecumā. Šarlote dodas kopā ar vecākiem arī ceļojumos, ko abi organizē.

“Bez viņas nav iedomājami mūsu pasākumi,” atzīst Krista.

Šarlotes nākšana pasaulē, kā arī vēlme izkāpt no ikdienišķības rāmjiem bijis arī iemesls, kāpēc Šeļegovsku ģimene arī pārcēlusies uz dzīvi laukos.

“Tas vairāk ir mans. Pagājušā gada vasarā dzīvojām Mārupē, līgums dzīvokļa īrei tuvojās uz beigām, sapratām, ka visu vasaru pavadīsim šeit ar nometnēm, nebūtu īsti prātīgi turēt īres līgumu, maksāt par dzīvokli, kurā nedzīvo. Netālu lauku mājas, varam pārnakšņot tur,” par ieceri pārcelties stāsta Kristaps, kurš sevi iepriekš uzskatījis par pārliecinātu pilsētnieku un tādu, kurš labprātāk strādātu algotu darbu ar noteiktu darba laiku. Viss mainījies vienas vasaras ietekmē.

“Procentuāli visvairāk vaininiece tam, ka pārcēlāmies, ir Šarlote, mēs domājām, kur viņai būs labāk iet staigāt - pa piesnigušu mežu vai pa Rīgas ielām, kas sabērtas ar sāli. Pateicoties viņai, esam šeit,” atklāj Krista.

Pārcelties uz laukiem, darīt darbu, kur esi atkarīgs tikai no pašu iecerēm un organizatora spējām, ir arī dzīvesveids, ko abi raksturo kā iešanu ārpus rāmjiem.
“Ja man jautā, ar ko tu nodarbojies, man ir grūti atbildēt. Baudu dzīvi, darot to, kas man patīk, un man ļoti patīk komunicēt ar cilvēkiem. Izglītība – esmu jogas skolotāja un fitnesa trenere, beigusi nometņu vadītāju kursus,” par sevi stāsta Krista.

“Es pēc izglītības esmu sporta skolotājs un fitnesa treneris. Pirms mēs pārcēlāmies uz laukiem, strādāju skolā un fitnesa klubā. Tas ir sistēmas darbs un rāmīši. Kā es varu bērniem mācīt iziet ārā no sistēmas, ja pats esmu tajā,” vērtē Kristaps.

Jā, abu izvēlētais dzīvesveids nenodrošina stabilus ienākumus ik mēnesi, bet tas liek visu laiku darboties un domāt uz priekšu. Turklāt, dzīvojot laukos, ikdienas tēriņi ir mazāki un pārdomātāki.

“Mūsu bērns diez vai ies bērnudārzā un skolā. Tā ir sistēma. Paši kāpjam ārā no sistēmas, mūsu bērns būs tas, kas automātiski dzīvos ārpus tās. Bērnudārzs ir vajadzīgs vecākiem, jo viņiem jāiet uz darbu,” pārdomās dalās Krista, domājot par nākotni.

“Smejamies, ja Šarlotei būs vajadzīgs bērnudārzs, uztaisīsim paši. Un skolu arī pēc tam,” tā Kristaps.

Krista attīsta nākotnes vīziju, ka tā nebūs skola tradicionālā izpratnē, bet vieta, kur satikties un socializēties bērniem, kas mācās tālmācībā vai mājmācībā.
Aizrāvušies ar savu ieceri par dzīvi ārpus rāmjiem un prom no pilsētas, Krista un Kristaps mudina un cenšas iedrošināt to darīt citus. Viņi uzskata, ka nav labākas vietas, kur dzīvot un audzināt bērnus, kā laukos. Tāpēc arī ir izveidojuši Instragram kontu “Jaunieši laukos”, lai parādītu, ka jauni cilvēki ar mazu bērniņu var dzīvot laukos. No vairākiem cilvēkiem viņi jau saņēmuši ziņas, ka abu veidotais stāsts citiem palīdzējis pārcelties vai pavadīt vairāk dienas laukos nekā pilsētā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti