Sadaļas Sadaļas

Mūzikas pedagoģe: Agrīnais mazuļa vecums ir vispiemērotākais, lai sāktu attīstīt bērna muzikalitāti

Darbojoties mūzikas pedagoģijas jomā 25 gadus, veidojot programmas “Dziedam kopā ar Daci” varu apliecināt, ka mūzika ir viens no svarīgākajiem mākslas žanriem vispusīgā bērna attīstībā, Lsm.lv pauž mūzikas pedagoģe Dace Kravale. Šobrīd, attālināto mācību laikā, aktualizējas jautājums, kā mūzikas apgūšanas procesā varētu iesaistīties visa ģimene un kādi varētu būt kopā muzicēšanas ieguvumi?

Kā mūzika ietekmē bērna vispārējo emocionālo, fizisko un kognitīvo attītību?

Mūzika caurvij mūsu ikdienas dzīvi nepārtraukti, tā ir klātesoša  TV, radio, viedierīču lietošanas brīdī, transportā, tirdzniecības centros un bērniem paredzētajās skanošajās rotaļlietās. Dažādi skaņas avoti apzināti un neapzināti iedarbojas uz mūsu maņām, ietekmējot emocionālo stāvokli. Tāpēc svarīgi pamanīt un apzinātāk izvēlēties gan muzikālo materiālu, kuru piedāvājam savam bērnam, gan mūziku, kuru mēs paši kā vecāki klausamies, gan radošas aktivitātes, kuras varam veikt kopā ar bērnu.


Mūzikai patiešām ir neatsverama loma bērna izaugsmē, jo tā sasaista abas smadzeņu puslodes, attīsta labās/kreisās puses koordināciju, palīdz valodas attīstībā un emociju apzināšanā. Mūziku klausīties un iepazīstināt bērnu ar dažādiem skaņas avotiem (dabiskiem, mehāniskiem, digitāliem) nekad nav par vēlu, tomēr zinātnieki norāda, ka savlaicīga muzikālo spēju veicināšana ir nozīmīga cilvēka harmoniskai attīstībai. Kā norāda psihologi, sastapšanās ar mūziku ir muzikāls un emocionāls pārdzīvojums, jo mūziku nav iespējams izprast tikai ar prātu. Muzikalitātes būtības pamatā ir emocionālā atsaucība pret mūziku.

Daudzās valstīs pirmsskolas apmācības programmas veidotas, balstoties uz muzikāli psiholoģiskiem pētījumiem, kuros novērots, ka

pats agrīnākais mazuļa vecums ir vispiemērotākais, lai sāktu attīstīt bērna muzikalitāti.

Taču pirmie, kas atklāj bērnam mūzikas pasauli, protams, ir vecāki – gan mazuļa agrīnajos dzīves gados, gan mammas puncī esot. Māmiņas un citu tuvinieku balsis, priekšmetu skaņas, ikdienas rituālos dzirdamās skaņas, kā arī pašas mammas dziedātās dziesmas un sarunas ievada bērnu plašajā skaņu pasaulē. Kā norāda speciālisti, elementārās muzicēšanas spējas bieži vien ir vienas no pirmajām,  kas bērniem attīstās bez īpašas vadīšanas vai audzināšanas, jo bērnam ir dabiski būt brīvam savās izpausmēs – priecāties, smieties, lēkāt, kliegt, raudāt, dungot, attēlot un atdarināt dažādas balsis, iepazīt savu ķermeni, balsi, izmēģināt dažādas mīmikas.

Mūzika atraisa bērnu dabisko esību, viņi reaģē uz skaņu augstuma izmaiņām, paši meklē skaņu avotus un, apzināti ieklausoties, eksperimentē ar skaņu un ritma veidošanu. Tieši mūzikas klausīšanās, spēja sadzirdēt mūziku, runāt par to, kas dzirdēts, ir pamats, no kura vēlāk veidojas bērna spēja muzicēt. Vecāki tajā var iesaistīties un būt liels atbalsts, piedāvājot dažādus veidus, kā bērns atklāj mūzikas pasauli. Jo vairāk maņu iesaistās izziņas procesā, jo tas ir pilnīgāks.

Zinātnieku pētījumi apliecina, ka cilvēka smadzeņu struktūra 70–80% izveidojas jau līdz trīs gadu vecumam, tas nozīmē, ka, jo agrāk sākam darboties ar bērnu, jo labāk. Mūsdienu strauji augošā digitālā laikmeta kontekstā jāuzsver – darboties ar bērnu nozīmē konkrētas kopīgas darbības – dungot, spēlēties, dziedāt, dejot, rāpot, atdarināt skaņas, žestus, mīmikas, zīmēt nevis ļaut bērnam pašam sevi nodarbināt ar viedierīces palīdzību.

Kāpēc svarīgi muzicēt kopā ar bērnu, kā to paveikt?

“Dziedam kopā ar Daci” muzikālajās nodarbībās iesaistās bērni kopā ar vecākiem. Kopā dziedot, brīvi kustoties, rotaļājoties, klausoties skaņdarbus, skandinot mūzikas instrumentus un skaņu rīkus, gan bērnos, gan vecākos, gan bērnos rodas prieks (par kopā būšanu), pārsteigums (par dažādiem skaņu rīkiem vai muzikālo stāstu) un gandarījums (par savu varēšanu). Nosauktās izjūtas ir ļoti būtiskas veselīgai bērna attīstībai un psihoemocionālā stāvokļa regulēšanai. Tādēļ ģimene ieliek drošu pamatu bērna harmoniskas emocionālās dzīves nodrošināšanā un attīstībā.

Viens no jautrākajiem un bērniem vissaprotamākajiem muzicēšanas veidiem notiek rotaļājoties. Lai gan tas izklausās vienkārši, ne vienmēr vecāki spēj atrast laiku kopīgām spēlēm un rotaļām. Muzikālas rotaļas agrīnā vecumā veicina muzikālās atmiņas attīstību. Lielai daļai bērnu tā ir izteikti laba, viņi spēj atcerēties dziesmas līdz pat pieciem pantiņiem, ja mūzika tajās kombinējas ar kustību un skandēšanas elementiem. Savukārt skandēšanas elementi paplašina vārdu krājumu, attīsta ritma izjūtu, uzlabo dikciju, kā arī palīdz apgūt konkrēto darbību.

Rotaļājoties tiek attīstīta arī bērna iztēle – klausoties mūziku, bērns savā iztēlē rada jaunas emocionālas saites atbilstoši mūzikas raksturam, palīdz atsaukt atmiņā agrāk pārdzīvotus emocionālus brīžus un dzīves situācijas. Būtu svarīgi saprast, ka rotaļājoties bērns attīsta sevi dažādās jomās, apgūst iemaņas un prasmes, kas viņam būs nepieciešamas, lai adaptētos jaunās dzīves situācijās. Kopā muzicēšanai nav jābūt ilgai, tā var būt neliela dungojama dziesma kā rituāls pirms gulētiešanas vai no rīta mostoties, galvenais, lai ikdienā pamazām tiek ieviesti kaut nelieli muzikāli brīži. Tie rada prieku un stiprina ģimeniskās saites.

Ieteikumi kopā muzicēšanas priekam:

 

  1. “Liku bēdu zem akmeņa” filosofija, jo īpaši covid apstākļos – dejošana, lēkāšana, izkustēšanās, spēles ar rāpošanu (mamma, tētis tēlo suni vai kaķi, bērni atdarina skaņas) gan iekštelpās, gan brīvā dabā.
  2.  Atsaukties un pamanīt dažādus skaņu avotus – gan mehāniskus (dažādas ikdienas skaņas – ledusskapja rūkšana, pulksteņa tikšķēšana, mašīnu trosknis uz ielas), dabiskus (kaķa murrāšana, putnu čivināšana, tēta krākšana), gan digitālos (telefona zvana signāls, mūzika viedierīcēs un spēlēs).
  3. Dziedāšana – dušā, mašīnā, spēlējoties, dusmojoties, dziedāšana līdzi reklāmām gan radio, gan TV.
  4. Ja neprasās dziedāt, var skandēt un runāt skaitāmpantus, pirkstiņrotaļas, bērnu dzejolīšus, smieklu pantiņus (“Viena maza turku pupa”, “Vāru, vāru putriņu” pirms miega).
  5. Atļaut bērnam būt mūzikā. Ja bērns pats paņēmis kādu instrumentu un ir aizņemts šajā nodarbē, nelikt viņam darīt kaut ko citu, iespēju robežās neteikt, ka tagad nav īstais laiks, ja vien, protams, tas netiek darīts pa vidu kopīgai maltītei.
  6. Atbalstoša attieksme pret jebkuru bērna paša iniciētu impulsu – grāmatu šķirstīšana, dungošana, dziedāšana, spēles ar akmeņiem, kastaņiem, čiekuriem, zīmuļiem.
  7. Mudināt atcerēties un dalīties ar to, ko bērns iemācījies bērnudārzā, skolā, interesēties par bērna atklājumiem mūzikas jomā.
  8. Ikdienā praktizēt sīkus rituālus, kas saistīti ar mūziku – šūpuļdziesma, dziesma dzimšanas dienā, mūzikas klausīšanās, kopīgu dziedāšanu/spēlēšanu.

Izmantotā literatūra pedagoģijas zinātņu doktores, JVLMA docētājas Annas Līdumas monogrāfijā “Bērna muzikalitāte” paustās atziņas, pētījumi par mūzikas lomu bērna attīstībā, kā arī Baibas Brices ieteikumi darbam ar pirmsskolas vecuma bērniem mūzikas nodarbībās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt