Šajā ziemā sociālajos tīklos un presē plaši tika apspriesta kāda mūziķa ģimenes dzīve. Skaļajā notikumā iesaistītajiem cilvēkiem ir bērni, un mums radās jautājumi, kā šādas publiskas aktivitātes var ietekmēt bērnu dzīvi. Speciālisti skaidro, ka Latvijā ir tendence pieaugt konfliktsituācijām starp vienaudžiem neapdomīgu interneta publikāciju dēļ.
Sabiedrībā zināmi cilvēki tiek vērīgi pieskatīti, par viņiem cilvēki vairāk izsakās, vērtē un arī aprunā. Tas ne vienmēr ir labi šo cilvēku bērniem, jo līdz ar negācijām par vecāku rīcību un uzskatiem var ciest arī viņu bērni. Jā, tā ir zināma popularitātes nasta, kas slavenību bērniem jānes.
Vecāki - bērna spogulis
Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska portālam “LSM.lv” pauž, ka vecāki nedomā, kā viņu aktivitātes sociālajos tīklos ietekmēs bērnus. “Vecākiem arī nav pieredzes, jo tad, kad viņi auga, paši varēja izvēlēties – būt vai nebūt internetā, bet tagad bieži vecāki izvēli izdara bērnu vietā. Bērniem nav iespējas izvēlēties. Vecāki uzskata, ka tā ir viņu privilēģija.”
Jā, civillikums nosaka, ka katram ir tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, vecāki līdz bērna pilngadībai pieņem lēmumu.
Lielbritānijā un Francijā likumdošana nosaka, ka pieaugušā vecumā bērni var pieprasīt kompensāciju, norādot, ka - man tava darbība internetā rada problēmas. Ir tiesvedības un reāli sodi vecākiem, kuri kādā veidā internetā veikuši savu bērnu interešu aizskarošas darbības.
Attiecību skaidrošana un veļas mazgāšana internetā nenāk par labu ne bērnam, ne pieaugušajiem. Mācību iestādēs ne vienmēr bērni ir jauki, vēl jāņem vērā, ka bērni arī var dzirdēt vecāku viedokli par citu bērnu vecākiem.
“Bērniem pirmais spogulis ir vecāki, arī attiecībā uz darbībām internetā,”
uzsver Maija Katkovska.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja portālam “LSM.lv” skaidro, ka sarunas un notikumi ap publikācijām internetā, kur iesaistītas bērnu intereses, ir bijuši, arī zvani uzticības tālrunim.
Amanda Vēja aicina vecākus atcerēties:
- Internets ir publiska vieta, ar publikācijām pieaugušie bieži kā uz delnas visiem apliecina savu patiesību, aizmirstot, ka pa vidu ir bērni.
- Jebkurai darbībai internetā ir jābūt bērna identitāti sargājošai.
- Sabiedrībā zināmiem cilvēkiem īpaši jādomā par publikācijām, viņu bērni cieš smagāk.
- Ne tik pazīstamu bērnu vecāku publicētais tiks apspriests lokāli, bet bērns cietīs, ja vienaudži par to runās. Arī klasesbiedru vecāki pārspriež kādas publikācijas, tad tālāk bērni to pārspriež skolā. Arī uzticības tālrunis ir saņēmis bērnu zvanus par šo tēmu.
Skola māca bērnus, ne vecākus
Skola ir vieta, kur bērniem visvairāk nākas ciest par vecāku neapdomību, tad prasa, lai skolas pedagogi rīkojas un palīdz atrisināt konfliktu. Drabešu Jaunās pamatskolas direktore Kristīne Paisuma uzskata, ka skola nevar audzināt pieaugušos, bērnu vecākus, bet var stiprināt bērnu pārliecību, vienaudžu atbalstu un mācīt nenosodīt citus:
“Skolas direktors nevar klauvēt pie vecāku sirds: “Mīlīši, jums ir bērns piedzimis!”. Vecākiem ir jāaizdomājas, ka bērns ir dzīvs, viņam ir vēlmes, uzskati, viedoklis, viņš vēlas izteikt savas domas un tikt saklausīts.
Skolā ar bērniem runājam par ētikas kategorijām, stiprinot bērnu personīgo pārliecību - kas ir mana vērtība, un mācoties nenosodīt citus.
Kādu sabiedrībā zināmu cilvēku publiskā sarakste ir aisberga redzamā daļa. Vecāki internetā publicē dažādas ģimenes bildes, to redz bērni klasē un vērtē – kā tava mamma tur izskatās.”
Bērni savos vērtējumos var būt nežēlīgi, tāpēc vecākiem ļoti atbildīgi jāizturas pret savu bērnu identitātes pasargāšanu.
