Mūziķene

Mūziķene. Bungas. Meistarklase ar Andžeju Graudu

Mūziķene

Mūziķene. Čells. Meistarklase ar Valteru Pūci

Mūziķene. Arfa. Ieva Šablovska

Kas jāzina, ja bērns vēlas spēlēt arfu

Arfas evolūcija līdz koncertinstrumentam bijusi ļoti ilga –  arfa ir vēsturiski vissenākais stīgu instruments. Pirmās liecības par šo instrumetu datētas piecarpus gadu tūktošus atpakaļ – laikā, kad pie Divupes dzīvoja senā šumeru tauta. Arfu, kādu mēs to pazīstam mūsdienās, pirmoreiz izgatavoja salīdzinoši nesen – 18. gadsimta sākumā.

LSM.LV pēc katra LTV1 raidījuma “Mūziķene” publicēs detalizētu rakstu – atbildes uz iespējamiem vecāku jautājumiem par lietām, ar kurām var saskarties bērni, uzsākot mācīties instrumentu. Šajā rakstā piedāvājam informāciju, kas saistīta ar arfas spēles apguvi mūzikas skolā.

Kas ir arfa?

Arfa ir lielākais strinkšķināmais mūzikas instruments, kam ir raksturīga trīsstūrveida forma. Tā sastāv no kolonnas, kakla un skaņas kastes (dekas), uz kuras ir uzvilktas stīgas – koncertarfai tās ir 47, kas ir speciāli iezīmētas dažādās krāsās, lai tik lielajā stīgu skaitā neapmaldītos. Arfai ir arī septiņi pedāļi, kas maina skaņas augstumu, taču bērnu mācību instrumenti mēdz būt izmērā mazāki un bez pedāļiem.

Kur spēlē arfu?

Arfu kā dekoratīvo instrumentu daudz izmanto simfoniskajā mūzikā. Tā burvīgi skan arī solo, kā arī ansamblī ar citiem instrumentiem un balsi.

Kurās mūzikas skolās var apgūt arfas spēli? Cik ilgi jāmācās arfa?

Dažādās mūzikas skolās pieejama gan sešu, gan astoņu gadu apmācības programma. Arfa ir ļoti specifisks mūzikas instruments, tāpēc jāņem vērā, ka Latvijā to var apgūt tikai dažās skolās: Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolā, Ogres Mūzikas skolā, Augusta Dombrovska Mūzikas skolā, Juglas Mūzikas skolā, Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolā, Jūrmalas Mūzikas vidusskolā, kā arī Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā un NMV Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolā.

Kā tikt pie sava instrumenta, un kādas ir izmaksas?

Latvijā šo instrumentu diemžēl nav iespējams iegādāties, taču vairākas mūzikas skolas piedāvā iespēju īrēt. Ja mājās nav sava instrumenta, tad mazajam arfistam pastāvīgi ir jānāk trenēties uz mūzikas skolu. Tomēr arfu – gan jaunu, gan lietotu – var iegādāties ārzemēs: mācību instruments maksā no 1000 līdz 5000 eiro, taču pedāļarfa maksā daudz vairāk, robežās no 6000, ja instruments ir lietots, līdz pat 17 000 eiro, ja instruments ir jauns.

Kas būtu jāzina par instrumenta uzturēšanu?

Ik pa laikam jāveic metālisko daļu regulēšana un apkope, tāpat jārēķinās, ka arfas stīgas var plīst – tad tās ir jāmaina.

Kam jāsagatavojas, uzsākot spēlēt arfu?

Jābūt ļoti motivētiem, pacietīgiem, neatlaidīgiem – īpaši, ja mājās nav personīgā instrumenta un regulāri jāiet praktizēties uz skolu. Labāk ir mazliet paaugties un tikai tad sākt apgūt arfas spēli, jo instruments ir ļoti liels. Jāsamierinās arī ar to, ka arfas spēlēšana dažkārt var būt sāpīga, jo pie lielas slodzes cieš pirkstu gali.

Kāds ir mācību process mūzikas skolā?

Katru mācību gadu ir pārbaudījumi – regulāri mācību koncerti, tehniskās ieskaites, pārcelšanas eksāmens. No 2. klases mazais arfists sāk apgūt klavierspēli (starp citu, klavieru un arfas nošu partitūras ir ļoti līdzīgas!) un kolektīvo muzicēšanu – piemēram, arfu duets, ansamblis ar kādu citu instrumentu vai skolas orķestris.

Kādas ir attīstības iespējas ārpus mūzikas skolas?

Vēl viens mērķis, kuram daudzi mūzikas skolas bērni regulāri gatavojas, ir mūzikas konkursi. Konkursu mērķis ir attīstīt un pilnveidot jauno mūziķu spēles prasmes, sekmēt interesi par mūziku, veicināt apmācības procesa kvalitāti. Mūzikas skolas audzēkņiem reizi četros gados jāpiedalās valsts konkursā mūzikā. Šim konkursam ir trīs kārtas, no kurām pirmā (obligātā) ir skolas ietvaros, otrā – reģiona līmenī un trešā – valsts. Gan Latvijā, gan ārzemēs tiek organizēti arī citi konkursi, kuros dalība nav obligāta, taču jaunā mūziķa izaugsmei vēlama – tos palīdzēs atrast un tiem sagatavoties instrumenta spēles skolotājs.

Kuri ir atpazīstamākie arfisti Latvijā un pasaulē?

Latvijā šobrīd ir ļoti maz profesionālu arfistu. Daži no tiem: Ieva Šablovska, Jekaterina Suvorova, Inita Neilande, Dārta Tisenkopfa un Oskars Krašauskis-Krauze. Ārzemēs gan ir ļoti daudz slavenu arfistu – Ksavjē de Metrs (Xavier de Maistre), Isabella Moreti (Isabelle Moretti), Katrīna Finča (Catrin Finch) un daudz, daudz citu.

Ja rodas vēl kādi specifiski jautājumi, aicinām rakstīt mums uz bernistaba.lsm.lv – mēs meklēsim atbildes!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt