Cik lielu kabatas naudu bērnam dot?
Banka “Citadele” veica pētījumu, lai pārliecinātos par bērnu kabatas naudu, tās došanas paradumiem. Pētījumā aptaujāja vecākus Lietuvā, Igaunijā un Latvijā, pauž bankas “Citadele” Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.
Pētījums rāda, ka puse no vecākiem kabatas naudu bērniem nedod vispār. Vecāki, kuri dod kabatas naudu bērniem, atklāj, ka dod vidēji līdz diviem eiro dienā (Latvijā un Igaunijā), Lietuvā kabatas nauda bērnam ir lielāka.
Visbiežāk kabatas naudu skaidrā naudā dod Lietuvā, Igaunijā vecāki kabatas naudu pārskaita bērna maksājumu kartē.
“Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa uzsver, ka kabatas naudas apmērs atkarīgs no bērnu vecuma. “Swedbank” pētījumā atklājies, ka parasti kabatas naudas došana sākas no septiņu gadu vecuma, tad bērni sāk iet skolā un kļūst patstāvīgāki. Bērns būtu jāsagatavo naudas izmantošanas prasmēm.
Naudas došana skolēnam saistās ar patstāvību dažādās dzīves jomās, tad vecāki bērnam sāk uzticēt kabatas naudu. Svarīgi, ka bērns ir citu skolēnu sabiedrībā, viens no otra var mācīties, kā darbojas naudas sistēma. Skolā ir iespējams iztērēt naudu, tāpēc skolas vecumam un kabatas naudai ir praktisks iemesls un arī atbildības slieksnis. Bērnam augot, mainās kabatas naudas apjoms, pauž Ogres 1. vidusskolas direktora p. i. un ekonomikas skolotāja Nora Heinrihsone.
Evija Kropa atbalsta agrīnu kabatas naudas došanu un arī tehnoloģiju lietojumu. Bērns ir jāmāca izmantot reālu naudu, tas palīdz bērnam izprast naudas vērtību, bet ļoti atbalstāmi ir bērnam noformēt maksājumu karti.
Jānis Mūrnieks piekrīt, ka bērnam naudas izmantošanas prasmju apgūšanu jāsāk ar reālu naudu, bet noteikti ļoti laba ir kartes izmantošanas ideja, karte ir arī drošāks norēķinu veids. Pētījumā arī atklāts, ka no 13 gadu vecuma bērni mēģina norēķināties, izmantojot dažādas tehnoloģijas.
Miķeļdiena tirdziņš ir laba aktivitāte, kas bērnam ļauj izprast naudas vērtību, peļņu un izdevumus, gatavojot pārdodamo preci.
Kā saņemt kabatas naudu
Evija Kropa katru nedēļu bērniem dod trīs eiro lielu kabatas naudu, bērni var izvēlēties, ko par to iegādāties. Ir arī jāmeklē iespējas naudu nopelnīt, bet jābūt uzmanīgiem, jo mammai ģimenē neviens nemaksā par vakariņu gatavošanu. Katram ģimenē ir savi pienākumi. Iesaka saskatīt iespēju samaksāt bērnam par to, ko ģimene maksātu kādam citam par šo darbu veikšanu. Maksāšana par sekmēm ir daudzu vecāku motivācijas veids, “bet te ir staigāšana par plānu ledu”, uzsver Kropa. Sekmes ir tas, kas vajadzīgas bērnam, par to nav jāmaksā.
Vecākiem nav jānosaka, ko tieši bērns par kabatas naudu pirks, bet vecākiem jābūt padomdevējiem bērna naudas tērēšanas ceļā, uzskata Kropa.
Jānis Mūrnieks uzskata, ka vecākiem ir jārīkojas tā, lai bērns saprot, ka tā ir viņa nauda un gala lēmumu pieņem pats, bet vecāki var vedināt uz lēmumu pieņemšanu, to pamatojumu. Bērnam ir jāļauj arī kļūdīties.
