Valodas sistēmas attīstības traucējumi bērnam nozīmē, ka nav attīstīti visi valodas komponenti. Ārkārtīgi izplatīti ir skaņu izrunas traucējumi. Bērni ir gudri, zinātkāri, bet skaņu izruna kļūst aizvien problemātiskāka, bērni runā sliktāk – ne tikai pie mums, bet arī pasaulē. No piecu līdz sešu gadu vecumam 30% bērnu ir skaņu izrunas problēmas, no četriem līdz pieciem gadiem vēl vairāk. Apmēram pusei trīsgadnieku ir skaņu izrunas traucējumi, kādiem nav jābūt bērniem šajā vecumā, pauž logopēde Inese Smirnova.
Mums valodā ir 48 skaņas, 33 burti, bērns visu iemācās secīgi. Piecu gadu vecumā bērnam ir pareizi jāizrunā visas dzimtās valodas skaņas. Trijos gados jāsāk veikt preventīvais darbs, ja tas nepieciešams, tad būs labi rezultāti.
Valoda formējas līdz piecu gadu vecumam, tālāk notiek tikai valodas pilnveide.
Logopēde Terēza Slūka strādā logopēdiskajā skolā “Valodiņa”, sākumskolā ir bērni, kuri ir apmeklējuši logopēdu, bet valodas traucējuma novēršanā jāiegulda lielāks darbs un laiks, taču daudziem bērniem nav sniegta palīdzība, jo speciālisti nav pieejami.
Valodas problēmu pieauguma novērojumus apstiprina arī fakts, ka skolā “Valodiņa”, kura pastāv jau 50 gadus, pirmo reizi ir tā, ka visi, kuri vēlas mācīties skolā, nevar tikt pieņemti. Skolā pirmajā klasē skolēni mācās divus gadus, lai bērns iemācītos lasīt un rakstīt, tikai tad varēs strādāt ar tekstu. Vispārizglītojošajās skolās vairs nav ābeces perioda, “Valodiņas” bērni nespēj tikt galā ar lieliem tekstiem.
Savlaicīga diagnostika, nodarbību regularitāte dod rezultātu bērnu valodas uzlabošanai.
Ja bērns logopēdu apmeklē divas reizes nedēļā, tad vecākiem ir jāiesaistās šajā procesā, nodarbojoties ar bērnu mājās.
No pirmās līdz ceturtajai klasei vispārizglītojošās skolās bērniem notiek logopēda pārbaudes, tad logopēdi šos bērnus ierauga. Skolās logopēdi nenodarbojas ar izrunas mainīšanu, nodarbojas ar teikuma veidošanu un citām problēmām, izrunai nepieciešamas individuālas nodarbības. Mācību iestādēs logopēdiem nav pietiekamas slodzes, lai palīdzētu bērniem, kuriem ir nepieciešama palīdzība. Savukārt pedagogiem nav zināšanu, kā palīdzēt bērnam ar valodas traucējumiem.
Ja vecāki problēmu atklāj savlaicīgi un nodarbības pie logopēda ir regulāras, nav nepieciešamība bērnu vest uz speciālo skolu.
Ar nākamo mācību gadu visi bērni ir iekļaujami parastā skolā, speciālās skolas tiks slēgtas. Terēza Slūka no “Valodiņas” uzskata, ka speciālistu nav pietiekami, lai nodrošinātu kvalitatīvu palīdzību bērniem.
Modra Jansone no Izglītības un zinātnes ministrijas skaidro, ka no nākamā mācību gada piecas speciālās izglītības programmas ir īstenojamas speciālās izglītības iestādēs, pārējās četras, tai skaitā valodas problēmas, ir īstenojamas vispārējās izglītības iestādēs. ''Valodiņas'' statuss mainīsies, tā būs vispārējā izglītības iestāde; vai turpinās īstenot iesākto, tas atkarīgs no izglītības iestādes izvēlētajām programmām. “Valodiņai” būs tas pats atbalsts un finansējums, kāds bijis līdz šim, skaidro Jansone.
Inese Smirnova vērš uzmanību uz to, ka normatīvajos dokumentos nav atradusi, kādam vispārējās izglītības iestādēs jābūt logopēda kabinetam, jo jau no 1.septembra skolās mācīsies bērni, kuriem būs nepieciešama logopēda palīdzība.
Ja būtu jāiekļauj vispārizglītojošā skolā tādi bērni, kādi tagad mācās “Valodiņā”, tad pirmā problēma ir lielais bērnu skaits klasē, jo katram bērnam blakus jābūt speciālistam, kurš palīdz skolēnam ar valodas sistēmas traucējumiem, skaidro Terēza Slūka.
