Izzināt zemūdens pasauli Klaipēdā. Ceļojumu iesaka trīs bērnu mamma

Ja jūra ir ierasta vieta savu un bērnu enerģijas uzlādei, ir vērts izzināt arī pašu zemūdens pasauli. Nu jau gadu tepat kaimiņos Lietuvā, Klaipēdā, ir iespēja ielūkoties tuvos un tālos ūdeņos, apmeklējot Jūras muzeja akvāriju. 

Noglaudīt roni

Teju pirms gada pēc vairāk nekā trīs gadus ilgušas rekonstrukcijas durvis apmeklētājiem vēris Klaipēdas Jūras muzeja akvārijs. Salīdzinot ar citiem Eiropā pieejamajiem akvārijiem, šobrīd Klaipēdas akvārijs ir unikāls ar četrām, nevis ierasti vienu ekosistēmu: te var iepazīt saldūdens, Baltijas jūras, Ziemeļjūras un pat tropu ekosistēmas. Turklāt Klaipēdā apskatāmas arī līdz pat desmit metriem garumā mērāmās stores, kas Eiropā aplūkojamas tikai te un Slovēnijas akvārijā. Akvārijs, kas būvēts 1979. gadā Kuršu kāpā, saglabājis sākotnējos 24 akvārijus. Vienīgi to lielums mainījies: iepriekš lielākais akvārijs bija mērāms piecās tonnās ūdens, bet tagad par lielāko uzskatāms ar 50 tonnām pildīts akvārijs.

Vieglā pustumsā ūdens šalkoņā vairākos stāvos izvietota jaunveidotā ekspozīcija. Trauslie koraļļi. Luminiscējošās medūzas. Gliemežvāku bezgalīgi saviļņojošā kolekcija arhitektoniskajā daudzveidībā.  Plankumaino roņu meditatīvās piruetes stikla sienā kā platekrāna kino. Jūras eži, jūras čūskas un citi “jūrnieki” izgaismojas zem pēdām, atklājoties nācējam pa laipām. Mazākas un lielākas zivis, kas šaudās turpu šurpu virs galvas, ieejot zem viena no akvārijiem, kurš izgūlis arkveida formā virs apmeklētāju galvām. Nirstošie putni – pingvīni – mazi, slapji, garlaikoti. Akvārija ārējos baseinos mājvietu raduši pelikāni, pingvīni, jūraslauvas un Baltijas jūras un Atlantijas roņi.

Neskatoties uz ieraugāmo aiz stikla vai norobežojošajām lentām, mazākiem apmeklētājiem patiks taustāmās un veļamās lietas. Piemēram, milzu gliemezis, kam ar celtņa palīdzību var nocelt māju no pleciem vai uzlikt to vietā, vai veļamais lielizmēra kubu konstruktors. Kamēr bērni aizņemti, vecāki var meditēt, lūkojoties medūzas maigajās kustībās. Taktilo maņu izaicinoša ir iespēja ieiet tumšā telpā un sienas iedobēs tumsā sataustīt dažādas faktūras. Pieskaroties tām, uzzinām, vai esam pieskārušies delfīnam vai noglaudījuši astoņkāji vai kādu citu jūras iemītnieku (tiesa, faktūras nav nākušas no šo dzīvnieku ādām, bet aizvietotas ar itin sadzīviskiem materiāliem, piemēram, ar linoleju vai būvniecības montāžas putām).

Bez cirka, ar atbildību

Ja būts akvārijā agrāk, tad vieta, kas vairs nav atrodama, ir cirka arēna. Tās vietā tapis liels baseins Baltijas jūras roņiem, kur piekrastē izskalotie mazuļi saņem sev “pirmo palīdzību”, līdz atgūstas savai dzīvei dabīgos apstākļos. Muzeja iecerēs ir arī kļūt par drošu vietu citiem jūras zīdītājiem un putniem, kam nepieciešams atgūt spēkus pilnvērtīgai dzīvei savvaļā. Tas labi ilustrē domāšanas maiņu sabiedrībā – no vietas, kur dzīvnieku pasaule ir izklaidei, pārtopot par vietu, kur mazās radības nevis tiek mocītas, bet tiek mazinātas to mokas, kuras lielā mērā, iespējams, radušās tieši paša cilvēka ietekmes uz vidi dēļ.

Par spīti modernajam iekārtojumam un ekspozīcijas daudzveidībai, organizatoriski ir nianses, par kurām muzejam ir vērts padomāt. Garderobes trūkums, krieviski runājošs personāls un vienvirziena kustība. Akvārijā iekštelpas ir siltas, pat tveicīgas, taču ne savas, ne bērnu virsdrēbes nav kur atstāt. Ideja sakraut tās bērnu ratos un atstāt pie ieejas durvīm nebija laba: tuvojoties ekspozīcijas beigām par ideju atgriezties sākumpunktā saņēmām aizrādījumu no zāles uzraudzes (krievu valodā, angliski jautājumus ignorējot), jo te esot vienvirziena kustība.

Patīkamas pārmaiņas piedzīvojis arī suvenīru klāsts: vietējo mākslinieku un dizaina darboņu idejas par jūras tematiku, dzintaram vizot un dabas materiālus ņemot par pamatu, ir atradušas vietu ekspozīcijas galapunktā izvietotajā veikaliņā.

Milzīgs baltais plankums, kura aizpildīšana tomēr būtu svarīgs šīs vietas uzdevums, ir ekspozīcijas papildināšana ar vides aizsardzības tēmām. Neskaitot reto sugu uzskaitījumu un bērniem paredzēto koka jūras maketu, kurā avarējušā tankkuģa dēļ izplūdusi nafta Baltijas jūrā, no kuras bērni var ķeksēt ārā cietušos putnus, trūkst dziļākas atbalss cilvēka ietekmei uz vidi pašā ekspozīcija, veltot tam nopietnāku uzmanību. Šai ziņā vērtīgs resurss ir nesen publiskotais Starpvalstu okeanologu komisijas un UNESCO kopīgi izveidotais mācību materiāls skolēniem par okeānpratību, kas ļauj ieraudzīt likumsakarības un to, cik liela nozīme ir pasaules ūdeņiem cilvēces dzīvē un uzsverot kopīgo atbildību par pasaules ūdeņiem (lasīt te).

Tepat blakus akvārijam atrodas arī delfinārija māja, kur ir iespēja noskatīties priekšnesumus, ja sirds to grib redzēt. Līdzās zemūdens dzīvībai, Jūras muzejā apskatāmas arī ekspozīcijas, kas saistītas ar Lietuvas kuģniecības vēsturi. Tā ir iespēja senajos Nērijas cietokšņa pagrabos nokāpt dziļāk pazemē, kur var piedzīvot dzīvi zemūdenē, izaicināt sevi jūras mezglu siešanā vai ātrākajā glābšanas vestes uzvilkšanā, pabūt kapteiņa vietā vai izbaudīt spēcīgu vētru uz kuģa simulatora.  

Plašāka informācija par Klaipēdas Jūras muzeju un akvāriju (turklāt tur iespējams iegādāties arī lētākas ieejas biļetes).

Zaļais padoms!

Lai arī sešu minūšu laikā ar pasažieru prāmi pārceļoties no Klaipēdas uz Kuršu kāpu, līdz akvārijam kāpas pašā galiņā jāmēro teju divi kilometri, ieteicams auto atstāt turpat Klaipēdas ostā. Otrpus līcim, ja nav iedvesma doties kājām, var izmantot zirgu pajūga vai elektrovilcieniņa pakalpojumus, kas var izvērsties par papildu izklaidi mazajiem ceļotājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti