Sadaļas Sadaļas

Ģimenes kašķi par bērnu tiesībām un pienākumiem – ko der zināt un kā risināt?

Valsts pienākums ir aizsargāt bērna tiesības un intereses, taču vienlaikus tas ir arī bērna dabisko aizbildņu un likumisko pārstāvju – vecāku – pienākums. Bērnu tiesību aizsardzības likums bērniem paredz ne tikai tiesības, bet arī pienākumus. Vecāku un bērnu domstarpības izskata bāriņtiesā, var ziņot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai (VBTAI), zvanīt bērnu un jauniešu uzticības tālrunim.

Bērnu tiesības un pienākumi:

Bērnu tiesības un pienākumus der zināt ne tikai vecākiem, bet arī pašiem bērniem. VBTAI eksperti skaidro bērnu tiesības, pienākumus un dažādus to aspektus.

ĪSUMĀ:

  • Bērnu tiesību aizsardzības likums bērniem paredz ne tikai tiesības, bet arī pienākumus.
  • Aizsargāt bērna tiesības ir ne tikai valsts vai vecāku, bet visas sabiedrības pienākums.
  • Jāvērš uzmanība uz audzināšanas tradīcijām ģimenē; tās paaudzēs mainās, dažreiz rada konfliktsituācijas.
  • Bērna pienākumus nosaka likumiskas normas, bet konkrēti katra situācija tiek skatīta ģimenē veselā saprāta robežās, ņemot vērā bērna vecumu un prasmes.
  • Gan bērni, ja uzskata, ka viņu tiesības tiek pārkāptas, gan arī vecāki, kuru bērns savā nepaklausībā sāk pārkāpt robežas, var vērsties savas dzīvesvietas bāriņtiesā, zvanīt pa uzticības tālruni, vērsties VBTAI.

Bērnu, vecāku un sabiedrības tiesības

Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikts: katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un arī citu bērnu drošību. Piemēram, ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērnu tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību vai noziedzīgu nodarījumu pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citādu apdraudējumu.

Attiecīgi no likumiem izriet, ka aizsargāt bērna tiesības ir ne tikai valsts vai vecāku, bet visas sabiedrības pienākums, taču, lai tiesības varētu aizsargāt, tās vispirms jāzina.

Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka bērna tiesības uz:

  • dzīvību, attīstību, ģimeni, individualitāti,
  • privāto dzīvi, personas neaizskaramību un brīvību,
  • pilnvērtīgiem dzīves apstākļiem,
  • izglītību un jaunradi,
  • īpašumu,
  • aizsardzību no ekspluatācijas,
  • atpūtu un brīvo laiku.

Likums nosaka arī bērna sociālās tiesības – apgūt profesiju, izvēlēties darbu, saņemt bezmaksas veselības aprūpi. Tāpat arī bērna brīvības – tiesības brīvi izteikt savas domas, šajā nolūkā saņemt un sniegt jebkāda veida informāciju, tiesības tikt uzklausītam.

Bērnam, piemēram, ir tiesības piedalīties pašpārvaldē izglītības, kultūras un sporta jomā. Un situāciju, kurā vecāki kategoriski aizliedz bērnam piedalīties vai iesaistīties jebkādās šāda veida aktivitātēs bez leģitīma iemesla, var uzskatīt par pārkāpumu.

Mūsdienu bērni ir izglītoti, savu rīcību mēdz pamatot ar likumu, īpaši to atceras konflikta brīžos. Trīs bērnu mamma Valda LSM.lv stāsta par savu vecāko dēlu (12 gadi), kurš vienmēr uzsver savas tiesības – pavadot laiku telefonā viņš apgūstot jaunas zināšanas, viņam ir tiesības uz savu privāto dzīvi un noslēpumiem, tāpēc var neatbildēt, kur pavadījis vai pavadīs laiku; ja jāpieskata mazākais brālis (5 gadi), tad arī ir dažādas atrunas situācijās, kad vecākais brālis vēlas darīt ko aizraujošāku. Valda saka, ka beigās jau viņi rod kādu risinājumu, bet dēls bieži uzsver savas likumiskās tiesības.

Sabiedrībā ik pa laikam uzmanību gūst dažādi notikumi, kas saistīti ar bērnu tiesībām vai pienākumiem. Tā, piemēram, 2019. gada decembrī kāds 12 gadus vecs zēns Dreiliņos atteica vecākiem iznest miskasti, saņēma par to pērienu ar čību un tad ziņoja policijai par vardarbību ģimenē. Šajā gadījumā policisti pusaudzim atgādināja, ka viņa pienākums ir palīdzēt vecākiem mājas darbos, bet tēvam ieteica citas audzināšanas metodes.

Vai cita situācija: Laima viena audzina trīs bērnus – divas meitas un dēlu, tēvs daudz nerūpējas par bērniem. Ģimene dzīvo divistabu dzīvoklī. Viena istaba ar skapi pārdalīta divās daļās – māsai un brālim. Kādu dienu 17 gadus vecais dēls paziņo, ka viņš nedzīvos vienā istabā kopā ar māsu un istabas durvīm pierīko atslēgu. Tās esot viņa tiesības uz privāto dzīvi. Šajā gadījumā sarunas ilga krietnu laiku, tika iesaistīti vecvecāki, īsta risinājuma nebija, sasniedzot 18 gadus dēls pārcēlās uz ārzemēm, kontaktus ar ģimeni neuztur.

Šajā situācijā jāvērš arī uzmanība uz audzināšanas tradīcijām, vecvecāki teiks: kāds likumiskais regulējums? – vecāki atbild par bērniem, audzina viņus, baro, tātad arī nosaka, kādas ir bērna tiesības ģimenē un ārpus tās, protams, labāko motīvu vadīti, domājot par bērna ieguvumiem – lai neiekuļas nepatikšanās, izaug par krietnu cilvēku, kurš ciena savu ģimeni un citus.

Bērna pienākumi

Normatīvajos aktos noteiktie bērna pienākumi:

  • atbilstoši savam vecumam apkopt sevi un piedalīties mājas darbos,
  • izturēties ar cieņu pret saviem vecākiem (adoptētājiem) un citiem ģimenes locekļiem,
  • mācīties atbilstoši savai fiziskajai un garīgajai attīstībai,
  • ievērot izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumus,
  • sargāt savu veselību,
  • izturēties ar cieņu pret valsti, tās simboliem,
  • ievērot likumus,
  • ievērot sabiedrībā pieņemtos uzvedības noteikumus,
  • saudzīgi izturēties pret apkārtējo vidi.

Protams, likums neuzskaita, kādi konkrēti pienākumi bērnam ir noteikti jāveic, piemēram, ģimenē. Likumā netiek noteikts – mazgāt grīdu, traukus, palīdzēt gatavot vakariņas.

Katra ģimene šīs normas nosaka pati veselā saprāta robežās, ņemot vērā bērna vecumu un prasmes.

“Ir gadījumi, kad bērns uzskata, ka viņa tiesības ir pārkāptas, bet patiesībā tā nav. Piemēram, saistībā ar pašreizējo epidemioloģisko situāciju arī bijuši bērnu tiesību ierobežojumi, kuri bieži sabiedrībā, arī no bērnu puses, tika uztverti kā bērnu tiesību pārkāpumi. Piemēram, liegums piedalīties izpriecu pasākumos,” skaidro VBTAI eksperti.

Tāpat arī nebūs pārkāptas bērna tiesības, ja viņš skolā notīrīs tāfeli, jo izglītības likumā noteikts, ka izglītojamā pienākums ir piedalīties izglītības iestādes vides uzkopšanā un sakārtošanā. Vienlaikus, protams, bērnam nav jāmazgā apkopējas vietā grīda vai sētnieka vietā jāslauka pagalms. Pieaugušajiem ir jāievēro samērīguma princips, jāizvērtē, kādus darbus izglītības iestādes vides uzkopšanā un sakārtošanā var lūgt bērniem paveikt, bet kādus uzticēt nevajadzētu.

Minot šo piemēru, VBTAI uzsver, ka vienmēr sabiedrībā būs kādas personas, kuras skandinās, ka bērnam mūsdienās ir “tik daudz tiesību, bet praktiski nekādu pienākumu”. Taču eksperti vēlas vērst uzmanību uz to, ka bērnam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi, kuri jāpilda. Vecākiem un citiem bērnu likumiskajiem pārstāvjiem būtu jārunā ar bērnu par viņa pienākumiem, par tiem informē arī izglītības iestādēs.

Nopietnākās situācijās gan bērni, ja uzskata, ka viņu tiesības tiek pārkāptas, gan arī vecāki, kuru bērns savā nepaklausībā sāk pārkāpt robežas, var vērsties savas dzīvesvietas bāriņtiesā.  Bāriņtiesu likumā noteikts, ka bāriņtiesai jāizšķir bērna un vecāku domstarpības.

Vienlaikus bērns var zvanīt uz bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111 (diennakti pieejams bezmaksas pakalpojums) un saņemt psiholoģiska rakstura palīdzību, kā arī rast atbalstu krīzes situācijās.

Uz šo pašu tālruni var zvanīt un saņemt konsultācijas un nepieciešamo atbalstu arī bērnu likumiskie pārstāvji (vecāki), kā arī personas, kuru tiešais darbs saistīts ar bērniem.

Jebkura persona par bērnu tiesību pārkāpumiem var vērsties Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, iesniedzot iesniegumu vai arī sniedzot informāciju pa telefonu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt