Ģimenes studija

Vai bērna veselības stāvoklis var būt noslēpums skolā?

Ģimenes studija

No saulainās Valensijas Spānijā pārcēlties uz dzīvi Rīgā. Nunjesu ģimenes stāsts

Valsts aizsardzības dienestu ieviesīs no 2023. gada. Kas par to jāzina jau šobrīd?

Cik daudz zinām par valsts aizsardzības dienesta likumprojektu? Skaidro speciālisti

Iespējams, jau nākamajā gadā dienēt Latvijas armijā dosies pirmie 500 brīvprātīgie,  kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Iesaukums paredzēts divas reizes gadā – 1. janvārī un 1. jūlijā.  Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" speciālisti skaidroja, ka brīvprātīgo dienesta mācības organizētas tā, lai karavīrs ir spējīgs kolektīvi aizstāvēt Latviju. Tētis Aivis Ozoliņš akcentēja, ka sabiedrībai joprojām ir maz informācijas par dienestu.

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi valsts aizsardzības dienesta likumprojektu, ko parlamentārieši skata kā steidzamu divos lasījumos. Iepriekš komisijā Saeimas Juridiskā biroja vadītāja asi kritizēja likumprojekta redakciju kā nekvalitatīvu.

Paredzētas četras izvēles iespējas – valsts aizsardzības dienests, Zemessardze, studējošo speciālā militārā apmācība vai alternatīvais dienests.

Uz ko neattieksies likumprojekts

Lēmumu par neiesaukšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz:

  • pilsoni, kura veselības stāvoklis neatbilst valsts aizsardzības dienestam noteiktajām prasībām;
  • pilsoni, kurš ir sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
  • pilsoni, kurš par šīs daļas 2. punktā minētu noziedzīgu nodarījumu notiesāts, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret viņu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
  • pilsoni, kuram ir arī kādas citas valsts pilsonība (pavalstniecība) un kurš ir dienējis ārvalstu militārajā dienestā vai pildījis valsts civilo (alternatīvo) dienestu;
  • profesionālā dienesta karavīru, kurš profesionālajā dienestā nepārtraukti nodienējis ne mazāk kā trīs gadus;
  • Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas absolventu;
  • Latvijas Republikas iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, kura minētajās iestādēs nepārtraukti nodienējusi ne mazāk par trim gadiem.

Lēmumu par iesaukšanas atlikšanu valsts aizsardzības dienestā pieņem attiecībā uz:

  • pilsoni, kurš iegūst vispārējo izglītību, kā arī pilsoni, kurš iegūst vai profesionālo vidējo pamatizglītību, arodizglītību, profesionālo vidējo izglītību pēc pamatizglītības ieguves vai mācās profesionālās tālākizglītības programmā pirmās profesionālās kvalifikācijas ieguvei; vai mācās profesionālās izglītības programmā pirmās profesionālās kvalifikācijas apliecības ieguvei;
  • pilsoni, kurš kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto;
  • pilsoni, kurš ir sodīts par noziedzīgu nodarījumu, izņemot šīs šī panta pirmās daļas 2. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā;
  • pilsoni, kura aizgādībā ir bērns, ja otrs vecāks ir miris vai otram vecākam nav iespēja īstenot aizgādību (piemēram, vecākam ir pārtrauktas vai atņemtas  aizgādības tiesības, vecāks ir persona ar invaliditāti), kā arī pilsoni, kurš ar bāriņtiesas lēmumu kā aizbildnis vai audžuģimene aprūpē bērnu;
  • Latvijas Republikas iekšlietu sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes, kā arī valsts drošības iestādes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi, kura dien minētajās iestādēs;
  • profesionālā dienesta karavīru, kurš dien profesionālajā dienestā;
  • Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas kadetu;
  • pilsoni, kuram iesaukumu valsts aizsardzības dienestā nepieciešams atlikt veselības stāvokļa dēļ.

Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece uzsvēra, ka neatjaunojam obligāto militāro dienestu, bet ieviešam modernu veidu, kur jauniešiem var sniegt militārās prasmes un vienlaicīgi pienesums ir katram jaunietim individuāli.

Dienestu veido piecu gadu laikā, pirmie iesaucamie būs 500 brīvprātīgie no 18 līdz 27 gadiem, neatkarīgi no dzimuma un tautības.

Ja brīvprātīgi nenokomplektēs iesaucamo grupu, tad zēnus, kuri pabeiguši vidusskolu un profesionālās izglītības iestādes, kas sasnieguši 18 gadus, iesauks dienestā.

Nacionālo bruņoto spēku štāba virsseržants Aivis Ozoliņš  akcentēja, ka brīvprātīgo dienesta apmācības neatšķirsies no profesionālo karavīru apmācībām, lai karavīrs ir spējīgs kolektīvi aizstāvēt Latviju. Dienesta pirmais posms: līdz 13 nedēļām trenē individuālās iemaņas, stiprina karavīru kā indivīdu – šaut, orientēties, reglamentēt, militārā disciplīna. Tad divus mēnešus notiek jaunieša kā speciālista sagatavošana – viņa prasmes, kā armija vislabāk var izmantot, tad integrēs vienībā, kur ir kolektīvā apmācība.

Tētis Mārtiņš Biezais skaidro, ka sajūtu līmenī tas ir un paliek obligāts un militārs dienests, "lai arī kādi simboli tur nebūtu. Problēma ir acīmredzama –

cilvēkam ir raksturīgi lietas, kuras nevar izdarīt brīvprātīgi, piespiest izdarīt. Piespiestā puse ir pasīvā pozīcijā. Cēlais mērķis – aizsardzības spēju palielināšana un patriotisms – nav iespējams kā obligāts un militārs."

Bļodniece pauda, ka "nevar sēdēt dīvānos un izlikties, ka mums nav nepieciešamas prasmes. Kara laikā ir nepieciešama virkne citu prasmju. Mums vajag arī armiju, kura spēj aizsargāt sevi, ģimeni, valsti." Tāpat nevajadzētu ieviest izvēles, jo ir dažādas alternatīvas, lai dienestu izietu.

Aivis Ozoliņš domā, ka

"daudz investēts "betonā", maz cilvēkos, jo cilvēki nezina par bāzēm, nezina, kas, kā un kāpēc tur notiek."

Tāpat fundamentāls jautājums ir zvērests, tas ietver būtiskas lietas, uz kurām cilvēkam jābūt gatavam – zvēresta devējs apņemas bez ierunām pildīt militāro disciplīnu un pakļauties likumīgām pavēlēm.

KONTEKSTS:

Pusgadu pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā, Latvijas valdība atbalstīja pakāpenisku obligātā  valsts aizsardzības dienesta (VAD) ieviešanu. Obligātais dienests plānots vīriešiem no 18 līdz 27 gadiem un sievietēm brīvprātīgi ar 2028. gadu.

VAD likumprojektu un to pavadošo likumu projektus 20. septembrī apstiprināja Ministru kabinets, atbalstot dienesta ieviešanu.

Pirmajam iesaukumam 2023. gada janvārī Aizsardzības ministrija aicinās 18 līdz 19 gadus vecus Latvijas pilsoņus brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai. Sākot ar 2023. gada otro pusgadu, pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā. 2023. gada otrā pusgada iesaukumam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 19 gadiem būs aicināti iestāties dienestā brīvprātīgi, taču trūkstošo personu skaitu iesauks obligātā kārtā. Gadā plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā.

Iesaukumu valsts aizsardzības dienestā varēs atlikt pilsoņi, kuri svarīgu iemeslu dēļ vēlas to pildīt citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Otrreizēja valsts aizsardzības dienesta atlikšana šā iemesla dēļ nebūs pieļaujama.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti