Katru gadu Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunī tiek saņemti zvani no bērniem, kas cietuši no seksuālās vardarbības, bet baidās par to runāt ar līdzcilvēkiem - šie bērni sastopas ne tikai ar bailēm par savu drošību un dzīvību, bet arī dziļu vainas un kauna sajūtu par notikušo. Nereti bērni, kuri ir cietuši no seksuālās vardarbības, runā par suicidālām domām un plāniem, šie bērni jūtas nodoti, nemīlēti un izmantoti.
2017. gada pirmajā ceturksnī Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunī 116111 saņemti 60 zvani par seksuālo vardarbību, kas vērsta pret bērnu. Zvanītāji stāstījuši gan par vienaudžu un draugu, gan vecāku un citu pieaugušo seksuālo vardarbību. Lai gan saņemto zvanu skaits ir salīdzinoši nav liels, tas skaidri norāda, ka seksuālā vardarbība pret bērnu Latvijā pastāv un tā ir ļoti būtiska problēma.
Bieži līdzcilvēki bērna uzvedībā ievēro izmaiņas, piemēram, seksualizētu bērna uzvedību, tomēr nepievērš tam uzmanību, tādā veidā bērnu atstājot nepasargātu no iespējamās vardarbības.
Zvanot uz Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111, iespējams ne tikai ziņot par seksuālās vardarbības gadījumiem pret bērniem, bet arī saņemt profesionālas psiholoģiskās konsultācijas un atbalstu, kā arī nepieciešamo informāciju par iespējamajām seksuālas vardarbības pazīmēm un tālāko rīcību, lai to pārtrauktu.
Uzticības tālrunis 116111 strādā visu diennakti un ir bezmaksas tālruņa līnija, zvanot gan no fiksētā, gan mobilā telefona.
Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Dace Āķe uzsver, ka tālruņa līnija ir anonīma, neviens nejautās zvanītāja vārdu un citus datus.
Akcijā aicināti zvanīt ne tikai bērni un pusaudži, bet ikviens, kas vēlas ko teikt jautājumos, kas skar vardarbību pret bērniem, pusaudžiem un jauniešiem. Visbiežāk cilvēki, kuri ir kopā ar cietušajiem bērniem, var novērot kādas izmaiņas viņu uzvedībā, pastāstīt, precizēt informāciju, tā dodot iespēju cietušajam sniegt psiholoģisko atbalstu.
Raidījumā viedokli izsaka klīniskā psiholoģe Daina Dziļuma. Viņa stāsta, ka seksuālās vardarbības gadījumi nav vienkārši. Par seksuālo vardarbību cietušajiem ir grūti izstāstīt – mazākie bērni nesaprot, kas ar viņiem noticis, bet lieliem kauns par to runāt. Dažreiz lielāki bērni par šādu vardarbību izstāsta saviem vienaudžiem. Viņi, izmantojot kampaņu, var pastāstīt par šādiem gadījumiem.
Kampaņa var mainīt bērna dzīvi, iedrošināt meklēt palīdzību. Anonīmā veidā kampaņā var dabūt drošības sajūtu un atrast palīdzības iespēju.
Ja kādam no piederīgajiem un apkārtējiem ir aizdomas par vardarbību, nepieciešams meklēt palīdzību. Īpaši svarīgi tas ir tad, kad nekas vēl nav noticis. Tad var mācīties, kā atpazīt bīstamas situācijas. Ja notiek seksuālās vardarbības gadījumi, jāatrod pēc iespējas saudzīgāks veids, kā runāt ar bērniem, palīdzot, bet netraumējot bērnu.
