Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” uzmanību vērš uz drošu un kustīgu brīvlaika pavadīšanu.
Bērni vasaru gaida ar nepacietību, kad varēs beidzot īstenot kādas aktivitātes, lai izlādētu ziemā sakrāto enerģiju. Mediķu pieredze rāda, ka siltā gadalaikā pieaug traumas, kas gūtas ar dažādiem braucamrīkiem, traumas, kuras gūst ūdenstilpnēs, pārgalvīgi lecot un nirstot ūdenī. Tāpat pieaug traumas, kuras gūst dzīvnieku un insektu kodumu rezultātā, kā arī vairāk ir apdeguma traumas.
Drošības līdzekļu nevar būt par daudz. Vecākiem jāatceras, ka viņi rāda piemēru bērnam ar savu attieksmi pret drošības jautājumiem.
Kopējā aina bērnu traumatisma jomā gadu no gada ir nemainīga, neskatoties uz to, ka daudz presē runā par šo jautājumu, notiek sabiedrības informēšana. Parasti sabiedrības izglītošana notiek, pamatojoties uz kādu sliktu vai traģisku notikumu, tas darbojas uz īsu laiku, vēlāk atkal uzmanība noplok, tā situāciju skaidro Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas traumatologs un ortopēds Jānis Upenieks .
Jānis Upenieks skaidro, ka skarbā patiesība rāda - ļoti liels procents traumu notiek mājās, vidē, kuru uzskatām par drošāko.
Viena no bīstamākajām vidēm ir virtuve – plītis, katliņi, pannas, kas ir viegli aizsniedzami. Pieaugušie atstāj bērnam pieejamā vietā asus priekšmetus, ar kuriem spēlējoties, var savainoties. Liela bezatbildība ir likt sadzīves ķīmiju zem izlietnes, vēl sliktāk, ja ķīmiskus līdzekļus pārlej, piemēram, kolas pudelēs. Mājās, kur mazi bērni, nevajadzētu izmantot galdautus, bērnus interesē, kas atrodas uz galda, viņi ar galdautu var uzraut sev virsū visu, kas atrodas uz galda, ieskaitot karstus ēdienus. Mazas rotaļlietas ir risks bērnu drošībai, mazi bērni daudz ko izzina, pagaršojot un norijot.
Svarīgi bērnam iemācīt vai redzamā vietā novietot telefona numuru, uz kuru zvanīt, ja nokļūst nelaimē un ir nepieciešama palīdzība.
Bērnu drošība ir pieaugušo atbildība, jo bērns nespēj pilnībā novērtēt, kas ir droši.
“Vecākiem ar vienu acs kaktiņu vienmēr jāredz, ko bērns dara,” uzsver Jānis Upenieks.
