Ģimenes studija

Riski sievietes veselībai, dzemdējot lielākā vecumā

Ģimenes studija

Mājasdarbu ir par daudz! Mācīties kopā ar skolēnu vai iemācīt pašvadītu mācīšanos

Mans bērns zog: Bieži mantu zagšana liecina par emocionālo diskomfortu

Bērns zog. Kā uz to reaģēt vecākiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Vismaz reizi mūžā kaut ko nozagt pamēģina lielākā daļa bērnu, bet tikai nedaudzi zog pastāvīgi. Speciālisti raidījumā “Ģimenes studija” pauž, ka bērns zog, jo kārojas kāda lieta vai pats zagšanas process šķiet aizraujošs.

Kad bērns kaut ko nozog, vecāki visbiešāk ir neizpratnē – ka tad tā, mēs taču ar bērnu par to esam runājuši, ka zagt ir slikti, tas ir kauns. Psiholoģe Dace Bērziņa skaidro, ka mazs bērns nesaprot – labi, slikti, kauns, grēks, apkaunojums, liks cietumā; jo mazāks bērns, jo vairāk nostrādā instinkti.

Robeža ir ap pieciem gadiem, kad aizvien apzinātāk bērns sāk kontrolēt savus impulsus.

Morāli jēdzieni bērniem nepalīdz saprast lietas būtību. Maziem bērniem veido izpratni par to, kas ir manas, kas citu. Ģimenē grūti iestāstīt robežas, jo daudzas lietas ir kopīgas, tomēr ap divu gadu vecumā bērnam var mācīt, ka ir lietas, kuras drīkst ņemt tikai ar citu atļauju.

"Mantas veikalos, dārzos un pļavās nav tavas tikai tāpēc, ka tās nav citu rokās,” skaidro psiholoģe.

Kristīne Vilcāne uzsver, bērns to saprot, ka mēs ģimenē nezogam vai ka veikala pārdevējs nav bagātākais cilvēks pasaulē, jo visi dod viņam naudu.

Bērns nezog mantu, zog mīlestību.

Ja bērns atrodas diskomfortā, nepieciešamas emocijas; ir divas lietas – bērnam šķiet aizraujošs process vai kārojas lieta, zagšanu skaidro Bērziņa.

Sociālā darbiniece Emma Babuškina uzsver, ka svarīgi pamanīt zagšanas pirmo reizi. Ja veikala darbinieki izsauc policiju, bērns nonāk pie sociālā darbinieka un gadu ir darbs ar bērnu. Dažiem bērniem pietiek ar to, ka pabijis policijā, vairāk sociālajam darbiniekam ir jāstrādā ar vecākiem, lai viņi saprot, ka bērns ir labs cilvēks, kaut arī ir ko sliktu izdarījis, lai nevainotu bērnu un nelietotu smagos vārdus – zaglis, ieliks cietumā.

Vecāki situācijās, kad bērns ko nozadzis, jūtas vainīgi, vecāki pat mēdz slēpt šo faktu, attaisnot bērna rīcību.

Ja bērns vēlas kādu lietu un vecāki pasaka: nedomā, tās mantas tev nebūs, tad bērns saprot, ka ar vecākiem par šo jautājumu nav vērts vairāk runāt, ir jārīkojas citādi. Bērnam būtu svarīgi dzirdēt vecāku argumentus – kāpēc šī manta netiks pirkta.

Labs risinājums ir kabatas nauda bērnam, tad tā ir bērna atbildība, ko izvēlēties iegādāties.

Bērni mēdz būt izklaidīgi, viņiem par maz ir iemācīts pašiem kontrolēt lietu pasauli, kas ir apkārt – skolu sporta ģērbtuves pilnas ar mantām, par kurām bērns mēdz vecākiem teikt, ka mantas nozagtas.

Lielo mantu zagšana ir sekas tam, ka bērns nav iemācījies pagaidīt. Bērns neatrod risinājumu, nemācās pašregulāciju.

Zagšanas pirmais mehānisms – pietrūkst pozitīvu emociju, tās bērns rod, kaut ko paņemot. Ja nav citu pozitīvu emociju avotu, tad tos rod zogot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti