Sadaļas Sadaļas

Bērns vēlas mācīties spēlēt timpānus? Kas jāzina vecākiem

Timpāni – orķestra vienmēr klātosošie sirdspuksti. Tie nav tikai bungas, kas piešķir mūzikai ritmu – uz timpāniem var nospēlēt arī melodiju, kas tos atšķir no daudziem citiem sitaminstrumentiem un paceļ tos jaunā kvalitātē.

LSM.LV pēc  LTV1 raidījuma “Mūziķene” publicē detalizētu rakstu – atbildes uz iespējamiem vecāku jautājumiem par lietām, ar kurām var saskarties bērni, uzsākot mācīties instrumentu. Šajā rakstā piedāvājam informāciju, kas saistīta ar timpānu spēles apguvi mūzikas skolā.

Kas ir timpāni?

Timpāni ir instruments, kas pilda ne tikai ritma, bet arī melodijas funkciju, jo uz tiem var nospēlēt dažāda augstuma skaņas. Timpānu veido metāla katls un ādas vai plastikas membrāna, pa kuru sit, lai iegūtu skaņu. Pilnā timpānu komplektā mūsdienās ietilpst piecas bungas jeb katli, kas aptver divu oktāvu diapazonu.

Kur spēlē timpānus?

Timpānus spēlē simfoniskajā, pūšaminstrumentu orķestrī un kamerorķestrī, sitaminstrumentu vai jebkādos citos ansambļos, taču nereti tos var dzirdēt arī virtuozā solo izpildījumā.

Kāda ir timpānu vēsture?

Pirmie timpānveidīgie instrumenti – naqqari (neikeri - nakers – angļu val.) – Eiropā ieceļoja no arābu zemēm 12.–13. gadsimtā. Venēcijas tirgotājs un ceļotājs Marko Polo savos tekstos min, ka timpāniem bijis jādod kaujas sākuma signāls lielā hana – leģendārā Čingishana armijai. Neikeri jau sākotnēji bija pāra instruments, kurā viena bunga skanēja augstāk un otra – zemāk. Tie bija daudz mazāki nekā mūsdienu timpāni – tos vai nu sēja ap vidukli, vai kāra kaklā, tāpēc varēja ņemt līdzi arī karagājienos, uzliekot tos zirga mugurā.

Pirmie timpāni kalpoja ne tikai kā kauju signālinstruments, spēlējot kopā ar trompetēm: timpānistiem bija jābūt arī pietiekami harismātiskiem, lai spētu izklaidēt bagātus kungus un karaļus ar iespaidīgiem muzikāliem priekšnesumiem. Anglijā neikerus iepazina 14. gadsimtā, kur tie kļuva par aristokrātijas simbolu, savukārt vācieši bija izslavēti ar tik augsta līmeņa neikeru skolu, ka pie to spēles meistariem brauca mācīties mūziķi no Francijas.

Paralēli attīstoties lielo timpānu pārim, to iekļauj nopietnāka orķestra sastāvā. 17. gadsimtā rodas pirmie J.S. Baha un H. Pērsela skaņdarbi, kuros iekļauti divi timpāni, ar kuriem var iegūt tikai divas skaņas – toniku un dominanti. Lai iegūtu kādas citas skaņas, bija jāiet cauri ilgam, neparocīgam un salīdzinoši skaļam procesam, kas nebija paveicams priekšnesuma laikā. Tā kā pavisam drīz pieauga vajadzība pēc plašāka timpānu diapazona, sāka pievienot vairākas bungas – dažos skaņdarbos partitūrā tika iekļauti līdz pat sešpadsmit timpāniem.

Laika gaitā, attīstoties timpānu mehānikai, izgudroja vienu kopēju skrūvi, lai bungu pārskaņotu uz citu skaņu. Vēlāk, industriālās revolūcijas iespaidā, radās arī timpānu pedālis (gadsimtu gaitā arī pedāļa mehānika ir ievērojami attīstījusies), kas pārskaņošanu padarīja vēl vieglāku un ātrāku. Laika gaitā izzuda vajadzība pēc 16 timpāniem, jo tagad tādu pašu diapazonu varēja nospēlēt uz pieciem timpāniem – divas oktāvas. Mūsdienās šo iespēju plaši izmanto ne tikai solo, bet arī orķestrī. Lai noti iegūtu pēc iespējas precīzāku, pedālim tika pievienota skala, kas parāda, kāds ir skaņas augstums. Tomēr vēl līdz pat mūsdienām timpānu ādas spriegumu maina gan mitrums, gan temperatūra, tāpēc uz šo skalu nevar paļauties simtprocentīgi.

Kur var apgūt timpānu spēli?

Latvijā mūzikas skolās “timpānu klases” nav, tāpat arī “timpānu nodarbību” ne – tas, vai audzēkņi apgūst to spēli, visbiežāk ir atkarīgs no specialitātes skolotāja iniciatīvas. Taču, ja bērns, kas jau mācās mūzikas skolas sitaminstrumentu klasē, ir ārkārtīgi ieinteresēts tos spēlēt, nevajag kautrēties savu interesi paust skolotājam, kas izvērtēs, vai bērns ir gatavs. Visbiežāk gan timpānus, tāpat kā dažādas perkusijas, agri vai vēlu “piespiež” iemācīties skolas orķestra prakse. Vismaz timpānu spēlēšanai orķestrī skolotājs audzēkni noteikti sagatavos, taču padziļināti timpānus apgūst tikai Mūzikas akadēmijā.

Ja interese par timpāniem piemeklējusi arī kādu, kas nemācās sitaminstrumentu klasē vai nemācās mūzikas skolā vispār, cītīgi meklējot, iespējams atrast privātskolotāju, kas dos iespēju šo instrumentu iepazīt tuvāk.

Kā tikt pie sava instrumenta?

Parasti tik lieli un dārgi instrumenti kā timpāni atrodas tikai mūzikas skolu un orķestru īpašumā, taču, ja tomēr ir vēlme iegādāties personīgo instrumentu, tas, protams, nav nekas neiespējams. Šādā gadījumā jāizvērtē, kāds būs instrumenta pielietojums mājās – ja mērķis ir profesionāli trenēties, būtu nepieciešams vesels timpānu komplekts: lētākais timpāns maksā, sākot no 2000 eiro, tātad pilns timpānu komplekts izmaksās ap 10 000 eiro. Salīdzināšanai – labākie simfoniskie orķestri iegādājas tādu timpānu komplektu, kurā viena instrumenta vērtība ir vismaz 13 000 eiro.

Kādi ir nopietnākie izaicinājumi timpānu spēlē?

Orķestra kontekstā ikviens sitaminstrumentu grupas mūziķis ir savā ziņā solists – viņa partiju neviens nedublē, kā, piemēram, tas notiek stīgu instrumentu grupā. Taču timpānistam, atšķirībā no citiem savas grupas kolēģiem, bieži vien ir vislielākā slodze, jo viņš ne tikai grupas vadītājs, bet viņam parasti ir arī jāspēlē visvairāk – timpāni orķestra skanējumā vienmēr ir klātesošs elements.

Kaut arī to var uztrenēt, timpānistam jābūt apveltītam ar labu muzikālo dzirdi, jo timpāni ir jāskaņo tikpat uzmanīgi kā visi pūšamie un stīgu instrumenti. Mainoties gaisa temperatūrai vai mitrumam, timpānu āda, pa kuru sit, lai rastos skaņa, mazliet maina savu spriegumu. Tas krasi maina instrumenta intonāciju, tāpēc timpānistam jāparedz, jāmāk prognozēt apstākļu ietekme uz instrumentu un jāzina, ko šādā gadījumā darīt.

Ikvienam instrumentālistam jāpiemīt labai koordinācijai, un īpaši aktuāli tas ir timpānistiem. Paralēli spēlēšanai ar abām rokām, ar kājām jāspiež pedāļi (šī iemesla dēļ timpānus pārsvarā spēlē, sēžot), kā arī jāatceras laicīgi noslāpēt to timpānu, kura skaņa vairs nav vajadzīga.

Kuri ir atpazīstamākie timpānu spēles meistari Latvijā un pasaulē?

Latvijas vadošais timpānists ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sitaminstrumentu grupas koncertmeistars, LSNO fonda valdes priekšsēdētājs un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Sitaminstrumentu klases vadītājs un asociētais profesors Edgars Saksons. Vēl viena spilgta latviešu timpāniste ir E. Saksona bijusī audzēkne Elīna Endzele – spilgta kamermūziķe un soliste, viena no LNSO sitaminstrumentu grupas dalībniekiem – kura timpānu spēlē specializējusies arī ārzemēs, tai skaitā pie Berlīnes Komiskās operas solo timpānista Reinharda Torizera (Reinhard Toriser).

Viens no pasaules mēroga atpazīstamākajiem timpānu virtuoziem ir Berlīnes filharmoniskā orķestra timpānists Rainers Zīgers (Rainer Seegers). Viņš ir arī ļoti pieprasīts pedagogs, taču mācīties pie viņa var tikai, nokļūstot Eiropas Savienības Jauniešu orķestrī (EUYO), vai studējot Hansa Eislera Berlīnes Mūzikas akadēmijā, kur viņš darbojas kā viesprofesors.

Vērts pieminēt arī divus citus izcilus timpānu spēles meistarus, kas viesojušies Latvijā: Džonatans Hāss (Jonathan Haas), pēc kura lūguma komponists F. Glāss radījis “Concerto Fantasy” diviem timpānistiem un orķestrim (2000), kas timpānus no orķestra pēdējās rindas pārcēla pirmajā; Frederiks Makarēzs (Frederic Macarez) – ''Orchestre de Paris'' bijušais galvenais timpānists, sitaminstrumentu profesors ''Conservatoire National de Region de Paris'', aktīvs kamermūziķis, solists un komponists.

Ja rodas vēl kādi specifiski jautājumi, aicinām rakstīt mums uz bernistaba.lsm.lv – mēs meklēsim atbildes!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt